1Kad atskanēja piektā eņģeļa taure, es ieraudzīju zvaigzni nokrītam no debesīm uz zemi, un tai tika dota bezdibens akas atslēga.
2Tā atslēdza bezdibens aku, un dūmi kāpa augšup kā no milzīgas krāsns; un saule un gaiss aptumšojās no akas dūmiem.
3No dūmiem nāca siseņi uz zemes, un tiem tika dota vara, kāda uz zemes ir skorpioniem.
4Tiem tika teikts, lai tie nenodara nekādu ļaunumu nedz zālei uz zemes, nedz visam, kas zaļo, nedz kokiem, bet vienīgi cilvēkiem, kuriem uz pieres nav Dieva zīmoga.
5Tiem netika dota vara nonāvēt cilvēkus, bet pārbaudīt viņus piecus mēnešus ar mocībām. Un mocības bija tādas, kā no skorpiona, kad tas iedzeļ cilvēkam.
6Tajās dienās cilvēki meklēs nāvi, bet neatradīs; viņi dedzīgi alks nomirt, bet nāve bēgs no viņiem.
7Siseņi pēc izskata bija līdzīgi zirgiem, kas sagatavoti karam, un uz galvām tiem bija itin kā vainagi no zelta, un to seja bija kā cilvēka seja.
8Viņu mati bija kā sieviešu mati un viņu zobi kā lauvām,
9un viņu bruņas kā dzelzs bruņas, un viņu spārnu radītais troksnis bija kā daudzu kaujas ratu dārdoņa, zirgiem traucoties uz cīņu.
10Astes tiem bija kā skorpioniem un arī dzeloņi, un viņu astēs bija spēks nodarīt cilvēkiem ļaunumu piecus mēnešus.
11Pār viņiem valda ķēniņš, bezdibeņa eņģelis – ebrejiski viņa vārds ir Abadons, grieķiski – Apollions.
12Vienas bēdas pagāja. Redzi, nāk vēl divas pēc tam.
13Kad atskanēja sestā eņģeļa taure, es dzirdēju balsi no četriem ragiem zelta altārī, kas Dieva priekšā.
14Šī balss sacīja sestajam eņģelim, kam bija taure: atraisi četrus eņģeļus, kas sasieti pie lielās Eifrātas upes.
15Un šie četri eņģeļi, kas bija gatavoti uz noteikto stundu un dienu, un mēnesi, un gadu, tika atbrīvoti, lai nokautu trešo daļu cilvēku.
16Un jātnieku karapulka skaits bija desmittūkstoš reiz divdesmittūkstoš – es dzirdēju viņu skaitu.
17Un tā redzējumā es redzēju zirgus un jātniekus uz tiem sarkanās, violetās un dzeltenās bruņās; zirgiem galvas bija kā lauvām, un no to mutēm izgāja uguns, dūmi un sērs.
18No šīm trim sērgām – no uguns, dūmiem un sēra, kas izgāja no to mutēm, – tika nogalināti trešdaļa cilvēku;
19jo zirgu spēks bija to mutēs un astēs, un astes tiem bija līdzīgas čūskām, kam galvas ir, lai ar tām nodarītu ļaunumu.
20Un pārējie cilvēki, kas netika nogalināti pēc šīm sērgām, nenožēloja grēkus un neatteicās no tā, ko bija darījuši savām rokām; tie nepārstāja pielūgt dēmonus un zelta, sudraba un vara, akmens un koka elkus, kas nevar nedz redzēt, nedz dzirdēt, nedz staigāt.
21Viņi neatteicās no savām slepkavībām, burvestībām, netiklībām un zādzībām.