1Un, kad Jērs atvēra septīto zīmogu, iestājās klusums uz kādu pusstundu.
2Es ieraudzīju septiņus eņģeļus, kas stāvēja Dieva priekšā, un viņiem tika iedotas septiņas taures.
3Tad ienāca kāds cits eņģelis un nostājās pie altāra; viņš turēja zelta kvēpināmo trauku, un viņam tika dots daudz kvēpināmo smaržzāļu, lai līdz ar visu svēto lūgšanām tās noliktu uz zelta altāra troņa priekšā.
4Un kvēpināmā smarža no eņģeļa rokām līdz ar visu svēto lūgšanām pacēlās pie Dieva.
5Eņģelis ņēma kvēpināmo trauku, piepildīja to ar uguni no altāra un lēja uz zemi – sākās pērkoni, balsis, zibeņi un zemestrīce.
6Un septiņi eņģeļi ar septiņām taurēm jau bija gatavi, lai sāktu taurēt.
7Kad atskanēja pirmā eņģeļa taure, krusa un uguns sajaucās ar asinīm un triecās pret zemi; trešdaļa zemes sadega, un trešdaļa koku sadega, un visa zaļā zāle sadega.
8Kad atskanēja otrā eņģeļa taure, milzīgs itin kā ugunī degošs kalns tika nosviests jūrā, un trešdaļa jūras pārvērtās par asinīm,
9un trešdaļa dzīvo radību nobeidzās, un trešdaļa kuģu tika sadragāti.
10Kad atskanēja trešā eņģeļa taure, no debesīm nokrita milzīga zvaigzne, kas dega kā lāpa, un tā nokrita uz trešo daļu upju un ūdens strautu.
11Tās zvaigznes vārds ir Vērmele, un trešdaļa ūdeņu pārvērtās par vērmelēm, un daudz cilvēku nomira no šiem ūdeņiem, jo tie bija tapuši rūgti.
12Kad atskanēja ceturtā eņģeļa taure, nāca trieciens pār trešdaļu saules un trešdaļu mēness, un trešdaļu zvaigžņu, un trešā daļa no tiem kļuva tumša, un dienas trešā daļa zaudēja savu gaismu un tāpat arī nakts.
13Tad es ieraudzīju un dzirdēju, kā viens ērglis, lidojot augstu debesīs, sauc skaļā balsī: vai! vai! vai! zemes iedzīvotājiem, kad atskanēs vēl pārējo trīs eņģeļu tauru skaņas!