Hosea 13
1 Efraims runāja – visi trīcēja! Viņš bija augstu Israēlā, bet apgrēkojās ar baāliem un mira!
2 Un tagad tie turpina grēkot, taisa sev izlietus sudraba tēlus, dievekļus pēc savas sajēgas – tie visi tik kalēja darbs! Par tiem viņi saka: kas cilvēku upurēs, tas drīkstēs skūpstīt šos teļus!
3 Tādēļ tie kļūs kā mākonis, zudīs kā rīta rasa, kā pelavas aizvirpuļos no klona, kā dūmi no lūkas!
4 Es esmu Kungs, tavs Dievs, jau kopš Ēģiptes zemes, citu Dievu tu nepazīsti, un nav glābēja, izņemot mani!
5 Es tevi pazinu tuksnesī, kalšņas zemē!
6 Bet tie tik ganās līdz sātam, kad sāti – tad tiem lepna sirds un tad aizmirst mani!
7 Es tiem būšu kā lauva, kā leopards uz ceļa uzglūnēšu!
8 Es uzbrukšu tiem kā lācene, kam atņemti mazuļi, es plēsīšu viņu cietās sirdis, aprīšu viņus kā brangs lauva, un viņus plēsīs lauka zvēri!
9 Iznīdēja tevi, Israēl! Bet pie manis tev glābiņš!
10 Kur tad tavs ķēniņš? – Lai līdz tev glābties ik pilsētā! Kur tavi soģi, par kuriem tu teici: dod tik man ķēniņu un augstmaņus!?
11 Savās dusmās es došu tev ķēniņu un savā niknumā es arī ņemšu!
12 Savīkstītas Efraima vainas, noglabāti viņa grēki –
13 dzemdību sāpes nāks pār viņu: negudrs bērns, laikā nav klāt, lai lauztos no klēpja!
14 No šeola es atgūšu viņu, no nāves es viņu izpirkšu – kur gan tavs spēks, nāve? Kur gan tava sērga, šeol? Līdzcietība manām acīm būs slēpta!
15 Kaut viņš saukts par auglīgu starp saviem brāļiem – nāks austrenis, Kunga vējš no tuksneša celsies – tas izkaltēs viņa spirgtumu, izsusēs viņa avotu, tas dārgumus nolaupīs, it visus tīkamos traukus!