1Samarija paliks vainā, jo dumpoja pret savu Dievu – no zobena viņi kritīs, viņu mazuļus sašķaidīs, viņu grūtnieces uzšķērdīs!
2Atgriezies, Israēl, pie Kunga, sava Dieva, jo vainās tu esi klupis!
3Turieties cieši pie vārda un atgriezieties pie Kunga, sakiet viņam: piedod visas vainas un ņem par labu – ne ar vēršiem mēs atmaksāsim, bet ar mūsu lūpām!
4Asīrija neglābs mūs, zirgos mēs nejāsim, mēs vairs neteiksim: mūsu Dievs! – par to, ko paši taisījuši! Tikai tu bāreņus žēlo!
5Es dziedināšu viņu novēršanos, mīlēšu viņus no laba prāta, manas dusmas no viņiem novērsīsies!
6Es būšu Israēlam kā rasa – viņš ziedēs kā lilija, dzīs saknes kā Lebanona ciedrs,
7viņa dzinumi stiepsies, kā olīvkoks būs viņa lepnums, viņš smaržos kā Lebanona ciedrs!
8Ļaudis atgriezīsies tā ēnā, labība atzels, tie kuplos kā vīnakoki, tos pieminēs kā Lebanona vīnu!
9Efraim! Ko man tavi elki?! Es viņam teikšu, es viņam pievērsīšos! Es kā zaļoksna ciprese – no manis tev augļi!
10Kas ir tik gudrs, ka saprot to, un tik saprātīgs, ka to zinātu! Jo Kunga ceļi ir taisni – taisnie staigā pa tiem, bet grēcinieki klūp!”