1Efraims man apkārt ar meliem un ar viltu Israēla nams, tik Jūda vēl staigā ar Dievu un uzticas svētīgajiem.
2Efraims ir vēju gans, diendienā dzenā austrumvēju, tik melo un nīdē – ar Asīriju derību noslēguši un eļļu Ēģiptei gādā!
3Strīds Kungam ar Jūdu – piemeklēs Jēkabu par viņa gaitām, par viņa darbiem viņam tad atmaksās!
4Jau klēpī viņš kampa pēc sava brāļa, tik stiprs, ka ar Dievu cīkstējās!
5Viņš cīkstējās ar eņģeli un to uzveica – tas raudāja un lūdzās viņam žēlsirdību, tad viņš to atrada Bētelē, tur viņš ar mums runāja!
6Kungs ir Pulku Dievs, kā Kungs viņš pieminams!
7Tu vēl atgriezīsies pie sava Dieva, turēsi žēlastību un tiesu, cerēsi uz savu Dievu vienmēr!
8Tirgonim rokā krāpšanas svari – kā tam tīk žmiegt!
9Un Efraims saka: taču bagāts esmu, pats sev turību sarūpēju, nekur, ko es darījis, man neatrast vainu, kas skaitītos grēks!
10Es – Kungs, tavs Dievs, jau kopš Ēģiptes zemes, gan vēl likšu tev dzīvot teltīs kā svētku dienās!
11Es esmu uz praviešiem runājis, papilnam tiem devis redzējumus, ar praviešu roku līdzības rādījis!
12Gileāds ir nekrietns, ak, nonīks tie – Gilgālā tie upurēja vēršus! Un viņu altāri paliks kā čupas lauku vagās!
13Un Jēkabs bēga uz Arāma laukiem, un Israēls vergoja, lai dabūtu sievu, un par otru sievu viņš sargāja ganāmpulku.
14Bet ar pravieti Kungs izveda Israēlu no Ēģiptes, un ar pravieti tas tika nosargāts!
15Efraims aizdeva sūras dusmas, gan viņa izlietās asinis nāks pār viņu, Kungs atdos viņam paša paļas!