1Āsāfa psalms. Dievs, tautas ielauzušās tavā mantojumā, apgānījušas tavu svēto templi, sagrāvušas Jeruzālemi drupās!
2Tās atdevušas tavu kalpu līķus par barību debesu putniem, tavu uzticīgo miesas zemes zvēriem!
3Tās izlējušas viņu asinis kā ūdeni visapkārt Jeruzālemei – un nav, kas apbedī!
4Par apsmieklu esam kļuvuši kaimiņiem, par ērmu un nievekli tiem, kas ap mums!
5Cik ilgi, Kungs? Vai mūžam tu dusmosies? Vai degs kā uguns tavs naids?
6Lej savas dusmas uz tautām, kas nepazīst tevi, un pār valstīm, kas nepiesauc tavu vārdu,
7kas Jēkabu aprijušas un viņa mitekli izpostījušas!
8Nepiemini mums senos pārkāpumus! Ātrāk lai steidz mums pretī tava žēlsirdība, jo mēs gauži pagalam!
9Palīdzi mums, mūsu glābējs Dievs, tava vārda godības dēļ, atpestī mūs un apklāj mums grēkus tava vārda dēļ!
10Kādēļ lai tautas saka: kur viņu Dievs?! – Lai tautas to piedzīvo mūsu acu priekšā, kā atriebtas tavu kalpu asinis!
11Lai sasniedz tevi gūstekņu vaidi! Dižens tev elkonis – neatdod nāvei lemtos!
12Septiņkārt atsvied mūsu kaimiņiem krūtīs viņu ņirgas, kā tie ņirdza par tevi, Kungs!
13Tad mēs, tava tauta, tavu ganību avis, tev pateiksim mūžam – audžu audzēs slavēsim tevi!