1Korvedim. Kā “Liecības lilijas”. Āsāfa psalms.
2Israēla gans, ieklausies! Tu, kas ved Jāzepu kā ganāmpulku, kas ķerubos sēdi, atspīdi jel
3Efraima un Benjāmina, un Manases priekšā – urdi savu spēku, nāc un glāb mūs!
4Dievs, atjauno mūs un liec savam vaigam starot, ka mēs tiktu glābti!
5Kungs, Pulku Dievs, cik ilgi vēl kūpēs tavas dusmas pret tavas tautas lūgšanām?
6Tu barojis viņus ar asaru maizi un devis tiem asaras dzert krūkām,
7tu mūs noliki kaimiņiem ko skaisties un mūsu naidniekiem ko smiet savā starpā, –
8Pulku Dievs, atjauno mūs un liec savam vaigam starot, ka mēs tiktu glābti!
9Vīnadēstu tu izraki Ēģiptē – tautas tu izrāvi, bet to iestādīji,
10tu ravēji tam visapkārt, tas sakņojās un piepildīja zemi –
11kalnus apklāja tā ēna un tā pazares Dieva ciedrus,
12tas stiepj zarus līdz jūrai un līdz upei sniedz dzietus –
13tad kādēļ tu nogāzi tā žogu, lai plūc katrs, kas garām staigā?
14Plosa to mežakuilis, un lauku tekuļi nogana to!
15Pulku Dievs, jel pievērsies, no debesīm paveries un ieraugi to, un aprūpē šo vīnadēstu,
16šo stumbru, ko stādījusi tava labā roka, – šo dēlu, ko tu sev stiprinājis!
17To ugunī sadedzinājuši, to nocirtuši! Tava vaiga bardzībā lai tie iznīkst!
18Lai tava roka pār to, kurš tev pie labās rokas, – pār cilvēka dēlu, ko tu sev stiprinājis!
19Mēs nenovērsīsimies no tevis – dzīvini mūs, un tavu vārdu mēs piesauksim.
20Kungs, Pulku Dievs, atjauno mūs un liec savam vaigam starot, ka mēs tiktu glābti!