1Vai! asiņu pilsētai – krāpšanas pilna, visi tik kampj un nerimstas laupīt!
2Švīkst rīkste, riteņi dimd, auļo zirgi, un rati dārd!
3Jātnieks jau aulekšo – plaiksnī zobens un dzirkstī šķēps, pulka nokauto un kaudzēm līķu! Miroņu bez gala, un jāklūp pār līķiem!
4Tas tavas milzu maucības dēļ, tu, smalkā burvekļu kundze, tautas tu pārdevi maukodama un dzimtas ar burvestību.
5“Bet, redzi, es iešu pret tevi,” saka Pulku Kungs, “atsegšu tavu svārku pār galvu, likšu, lai tautas redz tavu plikumu un visas valstis tavu kaunu!
6Preteklībām es tevi apmētāšu, nievāšu tevi, par biedēkli padarīšu!
7Visi, kas uz tevi lūkosies, bēgs no tevis un teiks: Ninive izpostīta – kas sēros par to?! Kur lai es meklēju tev mierinātājus?”
8Vai tu esi labāka par No-Āmonu, kas starp upēm mīt, kam ūdeņi visapkārt, kuras cietoksnis jūra un jūra – tās mūri?!
9Kūšieši bija tās stiprums, un ēģiptiešu tur bija bez skaita, pūtieši un vēl lūbieši tai palīgos bija!
10Arī tā trimdā un aizvesta gūstā, un viņas mazuļi sašķaidīti katrā ielgalā, par viņas godātajiem tie meta lozes, visi tās varenie iekalti važās!
11Arī tu piedzersies, apskurbsi gan, un tu meklēsi pie naidnieka palīgu!
12Visi tavi nocietinājumi ir kā vīģes koki, kam pirmie augļi, – kas pakrata, tam krīt kārā mutē!
13Redzi, tavi ļaudis, tavas sievas tagad pieder taviem naidniekiem; vērtin atvērsies tavas zemes vārti, tavu vārtu aizšaujamos aprīs uguns!
14Smel ūdeni aplenkumam, stiprini savus nocietinājumus, ņemies pa dubļiem, mīci mālus, taisi stingrus ķieģeļus!
15Tur tevi aprīs uguns, tevi nocirtīs zobens, kā siseņi tie tevi rīs – kaut tu kā siseņi vairotos, kaut vairotos tu kā sienāži!
16Tev bija vairāk tirgoņu nekā debesīs zvaigžņu – kā siseņi tie izkūņojās un aizlaidās!
17Tavi varenie ir kā sienāži un tavi stiprie kā mušas, kas aukstās dienās tup uz mūra – kā uzspīd saule, tā aizlaižas, neviens nezina, kur tie paliek.
18Guļ tavi gani, Asīrijas ķēniņ, snauž tavi dižciltīgie! Tava tauta padzīta kalnos, nav, kas to pulcē!
19Nedziedējams tavs posts, visa tu vienās brūcēs, visi, kas padzird par tevi, tik plaukšķina – jo pār ko gan nav nācis tavs ļaunums kopš laiku laikiem?