1Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga, kad ķēniņš Cedekija sūtīja pie viņa Pašhūru, Malkijas dēlu, un priesteri Cefanju, Maasējas dēlu:
2“Iztaujā priekš manis Kungu, jo Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars nāk pret mums ar karu! Varbūt Kungs dara mums brīnumu un šis aiziet no mums!”
3Jeremija viņiem teica: “Tā sakiet Cedekijam:
4tā saka Kungs, Israēla Dievs: redzi, es pavērsīšu otrādi ieročus, kas jums ir rokā, ar kuriem jūs karojat pret Bābeles ķēniņu un pret kaldiešiem, kas aplenkuši jūsu mūrus, – es visus sapulcēšu pilsētas vidū,
5un es karošu pret jums ar izstieptu roku un stipru elkoni – ar dusmām, niknumu un bargumu!
6Un es sitīšu šīs pilsētas iedzīvotājus – gan zvērus, gan cilvēkus – ar mēri, un tie nomirs!
7Un pēc tam, saka Kungs, es atdošu Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa kalpus, un tautu, un tos, kas šai pilsētā vēl būs atlikuši no mēra, zobena un bada, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, – viņu ienaidniekiem un tiem, kas lūko pēc viņu dzīvības, un viņš kaus tos ar zobenu – nesaudzēs, netaupīs, nežēlos!
8Un tautai tu saki: tā saka Kungs: redzi, es nolieku jūsu priekšā dzīvības ceļu un nāves ceļu.
9Kas šai pilsētā dzīvos, tas mirs no zobena, bada un mēra, bet, kas izies un padosies kaldiešiem, kas jūs ielenkuši, tas dzīvos un gūs dzīvību!
10Jo šai pilsētā es esmu vērsis savu vaigu uz ļaunu, ne labu, saka Kungs, tā tiks atdota Bābeles ķēniņam, un viņš to nodedzinās ar uguni!”
11Klausies Kunga vārdu, Jūdas ķēniņa nams,
12tā saka Kungs Dāvida namam: “Tiesājiet tiesu no rīta un glābiet aplaupīto no apspiedēja rokas, kamēr vēl mans niknums kā uguns nav izgājis un iededzies, ka ne nodzēst – jūsu ļauno darbu dēļ!
13Redzi, es pret tevi, tu, ielejā mītošā, tu, lauka klints! – saka Kungs. Jūs sakāt: kurš trieksies pret mums, un kurš mūsu mājokļos nāks?
14Es piemeklēšu jūs pēc jūsu darba augļiem! – saka Kungs, es degšu uguni viņas mežos, un tā rīs visapkārt!”