1Tā saka Kungs: “Ej uz Jūdas ķēniņa namu un saki tur šos vārdus:
2saki: klausies Kunga vārdu, Jūdas ķēniņ, kas sēdi uz Dāvida troņa, tu un tavi kalpi un tava tauta, kas nāk pa šiem vārtiem:
3tā saka Kungs: dariet tiesu un taisnību un glābiet aplaupīto no apspiedēju rokas, un neapspiediet svešinieku, bāreni un atraitni, nedariet pāri, un neizlejiet šai vietā nevainīgā asinis.
4Ja jūs tā darīsiet, pa šiem vārtiem nāks ķēniņi, kas sēž uz Dāvida troņa, brauc ratos, jāj zirgos, – viņi un viņu kalpi, un tauta.
5Bet, ja jūs neklausīsieties šajos vārdos, es zvēru pie sevis, saka Kungs, par drupām kļūs šis nams!”
6Jo tā saka Kungs Jūdas ķēniņa namam: “Tu mana Gileāda, Lebanona virsotne! Vai lai nepadaru tevi par tuksnesi, par pilsētu, kur neviens nemīt?
7Es svētīšu pret tevi postītājus, katru ar savu ieroci, tie nocirtīs tavus labākos ciedrus un iemetīs tos ugunī!
8Cauri šai pilsētai ies daudzas tautas, un tie teiks viens otram: kādēļ Kungs tā darīja šai lielajai pilsētai?
9Un atbildēs: tādēļ, ka viņi atmeta sava Kunga Dieva derību – zemojās citiem dieviem un vergoja tiem!”
10Mirušo neapraudiet un par to nevaimanājiet! Raudāt raudiet par to, kurš aiziet, jo tas vairs atpakaļ nenāks un neredzēs zemi, kur dzimis!
11Jo tā saka Kungs par Jūdas ķēniņu Šallūmu, Jošijāhu dēlu, kurš valdīja pēc sava tēva Jošijāhu, – viņš no šejienes aizgāja un vairs neatgriezīsies:
12“Tajā vietā, kur viņu aizveda trimdā, – tur viņš mirs un šo zemi vairs neredzēs!”
13Vai! tam, kurš savu namu bez taisnības būvē un savas jumtistabas bez tiesas! Tam kaimiņš vergo par velti – pūles tam neatlīdzina.
14Tas saka: uzcelšu sev dižu namu plašām jumtistabām, izcirtīšu logus, ar ciedru izklāšu un sarkanu izmālēšu!
15Vai tu valdi tādēļ, ka dižojies ciedros? Tavs tēvs – vai viņš neēda un nedzēra? Vai tiesu un taisnību nedarīja? Tad viņam klājās labi!
16Viņš tiesāja sērdieņa, nabaga tiesu – tad bija labi! – “Vai tad tas nenozīmē pazīt mani?” saka Kungs.
17Bet tavas acis un sirds tik uz netaisnu mantu vien, tik nevainīga asinis liet, tik uz spaidiem un varasdarbiem!
18Tādēļ tā saka Kungs Jūdas ķēniņam Jehojākīmam, Jošijāhu dēlam: “Lai tie neraud par viņu: vai, mans brāli, vai, mana māsa! – lai tie viņu neapraud: vai, mans kungs, vai, diženais! –
19Ēzeļa kapā viņu apraks, izvazās un izmētās aiz Jeruzālemes vārtiem!”
20Ej uz Lebanonu un kliedz, cel Bāšānā balsi, un kliedz no Abārīma kalniem, jo visi tavi mīlnieki noslānīti!
21Es runāju uz tevi, kad tev klājās labi, tu teici: es neklausīšos! Tas ir ceļš, ko tu jau kopš jaunības min – tu neklausies manā balsī!
22Visus tavus ganus ganīs vējš, un tavi mīlnieki gūstā aizies – tad tu būsi bez kauna, bez goda!
23Lebanona iemītniece, kas ligzdo starp ciedriem! – kā tu vaidēsi, kā tevi pārmāks sāpes – kā radību mokās!
24“Es dzīvs,” saka Kungs, “kaut Konjāhu, Jehojākīma dēls, būtu gredzens uz manas labās rokas, tik un tā es viņu norautu no turienes!
25Es atdošu tevi tiem, no kuriem tu baidies, – Bābeles ķēniņam Nebūkadnecaram rokā un kaldiešiem!
26Es aiztriekšu tevi un tavu māti, kas tevi dzemdējusi, uz citu zemi, kur jūs neesat dzimuši, – un tur jūs mirsiet!
27Un uz zemi, kur viņi kāros atgriezties, – tur tie neatgriezīsies!”
28Vai šis vīrs Konjāhu ir nevērtīgs sasists trauks? Vai krūka, kas netīk nevienam? Kādēļ viņš aiztriekts un viņa pēcnācēji aizvesti uz zemi, ko viņi nepazīst?
29Zeme, zeme, zeme, klausies Kunga vārdu!
30Tā saka Kungs: “Pierakstiet viņu kā tādu, kas ir bez bērniem, kā vīru, kam nesokas viņa dienās, – nenāks no viņa pēcnācējiem vīrs, kas sēdētu Dāvida tronī un valdītu Jūdā!”