1Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūdas tuksnesī.
2Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens.
3Es esmu raudzījies pēc Tevis Tavā svētnīcā, lai redzētu Tavu spēku un Tavu godību,
4jo Tava žēlastība ir labāka par dzīvību. Manas lūpas lai Tevi slavē.
5Tā es Tevi teikšu visu mūžu, Tavā Vārdā pacelšu savas rokas.
6Kā ar taukumiem un gardumiem ir pamielota mana dvēsele, un mana mute daudzina Tevi ar gaviļu pilnām lūpām,
7kad es Tevi pieminu apguldamies un par Tevi domāju uzmozdamies.
8Tu esi bijis mans palīgs, un Tavu spārnu ēnā es līksmojos.
9Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tur.
10Bet tie, kas meklē manu dzīvību un gribētu mani pazudināt, nogrims zemes dziļumos.
11Tos nodos zobena asmenim, tie kļūs vilkiem par laupījumu.
12Bet ķēniņš priecāsies Dieva žēlastībā: ikviens gūs godu un slavu, kas pie Viņa zvēr; taču melkuļu mute tiks aizbāzta.