Psalms 57
1 Korvedim. “Neizposti!” Dāvida uzraksts, bēguļojot alā no Saula.
2 Žēlo mani, Dievs, žēlo mani – mana dvēsele tveras pie tevis, un tavu spārnu ēnā es patveršos, kamēr posts paiet.
3 Es saucu visaugstajam Dievam, Dievam, kas visu man piepilda!
4 Tas sūtīs no debesīm un glābs mani, nonievās tos, kas mani mīda. Dievs sūtīs žēlastību un patiesību!
5 Mana dvēsele starp lauvām, es guļu kā liesmās starp cilvēku dēliem, viņu zobi ir šķēps un bultas, viņu mēles ir ass zobens.
6 Pacelies pār debesīm, Dievs, pār visu zemi tava godība!
7 Tīklu tie izlika maniem soļiem, nomākta mana dvēsele! Bedri tie izraka man priekšā – paši tajā iekrita.
8 Droša man sirds, Dievs, droša man sirds, dziedāšu es un spēlēšu!
9 Mosties, mans gods, mostieties, arfa un cītara, – atmodināšu rīta ausmu!
10 Teikšu tevi starp ļaudīm, Kungs, skandēšu tevi starp tautām,
11 jo liela līdz debesīm tava žēlastība un līdz mākoņiem tava patiesība!
12 Pacelies pār debesīm, Dievs, pār visu zemi lai tava godība!