Psalms 56
1 Korvedim. Kā “Tālumnieku klusuma dūja”. Dāvida uzraksts, kad filistieši bija viņu sagrābuši Gatā.
2 Žēlo mani, Dievs, jo cilvēki mani mīda, uzbrucēji žņaudz augu dienu!
3 Mīdi manus naidniekus augu dienu, jo daudzi karo pret mani, ak, Augstais!
4 Izbaiļu dienā uz tevi es paļaujos,
5 uz Dievu – es slavinu viņa vārdu! – uz Dievu es paļaujos. Es nebaidos, ko miesa var man padarīt?
6 Augu dienu tie sagroza manus vārdus, viss, ko tie izdomā, man par ļaunu!
7 Tie sazvēras, tie uzglūn, tie dzen man pēdas – tie kāro pēc manas dzīvības.
8 Vai netaisnība tiem jāpiedod? Dusmās tautas gāz zemē, Dievs!
9 Manas klaida dienas tu esi saskaitījis! Jel met manas asaras savā traukā – vai tas nav rakstīts tavā grāmatā?
10 Tad metīsies mani naidnieki bēgt – dienā, kad saukšu! To vienu zinu, ka Dievs ir par mani!
11 Uz Dievu – es slavinu viņa vārdu! – uz Kungu – es slavinu viņa vārdu! –
12 uz Dievu es paļaujos. Es nebaidos, ko cilvēks var man padarīt?
13 Man jādod, Dievs, kas tev solīts, pateicības upurus nesīšu tev,
14 jo tu manu dvēseli glābi no nāves, vai tad ne? No klupšanas manas kājas – ka varu staigāt Dieva priekšā dzīvības gaismā!