1Vēstījums par Redzējumu ieleju. Kas tad jums – ka visi uz jumtiem sakāpuši?!
2Pilsēta, kas bija trokšņu un dārdu pilna, pilsēta, kas bija līksma, – tavi apkautie nav zobena kauti, tie nav krituši karā!
3Visi tavi vadoņi aizbēguši, pat loku nevajadzēja, lai tos saņemtu ciet, saņemti ciet visi, kas tev bija, kaut tie jau iztālēm bēga!
4Tādēļ es saku: “Novērsieties no manis, es raudāšu rūgti, nenāciet mierināt mani par manas tautas postu!”
5Juku, spaidu un nemiera diena – Kungs, Pulku Kungs, ir Redzējumu ielejā! Tad brucinās mūrus un brēks līdz kalnu galiem!
6Ēlāms, apjozis bultmaku, nāk ar kararatiem un jātniekiem un Kīrs ar vairogu rokā!
7Tavas leknākās ielejas pilnas ar kararatiem – jātnieki vārtos sastājuši!
8Tad Jūdas pārsegu norāva, todien tu raudzījies pēc biezokņa nama ieročiem,
9Dāvida pilsēta plaisās, jūs redzējāt, cik to daudz, un palejas dīķa ūdeni vācāt!
10Jeruzālemes namus jūs skaitījāt – kuru namu vēl noplēst, lai nocietinātu mūri!
11Jūs ierīkojāt tvertni starp diviem mūriem vecajam dīķa ūdenim – bet uz to, kas tā darījis, jūs nelūkojāties, kas jau izsenis tā bija nolicis, uz to neskatījāties!
12Kungs, Pulku Kungs, todien sasauca uz raudām un sērām, uz skūtiem pauriem un apjoztiem maisiem!
13Redzi, līksme un prieks – kauj vēršus, slaktē avis, ēd gaļu un dzer vīnu! Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim!
14Pulku Kungs man atdarīja ausis: “Šī vaina jums netiks piedota līdz pat nāvei!” teica Kungs, Pulku Kungs.
15Tā teica Kungs, Pulku Kungs: “Ej, dodies pie galminieka, pie Šebnas, kas pārzina namu:
16kas tev še darāms, kas te ir tavs, ka tu sev kapu tur izcirti – sev augstumos kapu izcirti, sev klintī mājokli iegrebi!?
17Redzi, Kungs tevi mestin izmetīs, varoni! Blusināt tevi atblusos!
18Kamolā viņš tevi ritināt saritinās kā rituli! – tad tiksi plašākā zemē: tur tu mirsi, tur tavi goda rati, tu, sava kunga nama āksts!
19Es tevi padzīšu no tavas vietas, no tava amata viņš tevi aizraus!
20Tā būs tajā dienā – es saukšu savu kalpu, Eljākīmu, Hilkijas dēlu,
21ieģērbšu viņu tavās drānās, apjozīšu viņam tavu jostu, viņam es došu tavu valdīšanu, un viņš būs tēvs tiem, kas mīt Jeruzālemē un Jūdas namā!
22Es likšu Dāvida nama atslēgu viņam plecos – ko viņš atslēgs, to neviens neaizslēgs, ko viņš aizslēgs, to neviens neatslēgs!
23Es iedzīšu viņu stingri kā vadzi, un viņš būs goda tronis sava tēva namam!
24Un tie kārs uz viņa visu sava tēva nama smagumu: gan zaļoksnu, gan briedušu, gan visus traukus – no mazām krūkām līdz māla podiem!
25Tajā dienā, saka Pulku Kungs, izļodzīsies tas vadzis, kas bija iedzīts drošā vietā, nolūzīs un nokritīs, tad būs nost nasta, kas uz tā!” – jo Kungs ir runājis.