1Vēstījums par piejūras tuksnesi. Kā viesuļi, kas Negebā plosās, tas nāks no tuksneša, no briesmu zemes!
2Baisu redzējumu man pastāstīja – laupa laupītājs, nīdē nīdētājs! Celies, Ēlāma! Lenc, Mēdija! Pat nopūtām darīšu galu! –
3Tādēļ mani gurni nu pilni trīsām, drebuļi pievārē mani, drebu kā dzemdētāja – tā saliekts, ka nedzirdu, tā trūcies, ka neredzu!
4Mana sirds lēkā, drebas man piepeši uznākušas – tīksmais mijkrēslis liek man trīsēt!
5Tie klāj galdu, noliek sargus, ēd, dzer – celieties, augstmaņi, ieziediet vairogus!
6Jo tā man teica mans Kungs: “Ej noliec sargu, lai tas pastāsta, ko redzēs!
7Un redzēs jātniekus pa pāriem jājam gan uz ēzeļiem, gan uz kamieļiem – lai ieklausās vērīgi jo vērīgi!”
8Kā lauva viņš sauca: sardzē, mans Kungs, es stāvu, vienmēr, caurām dienām, savā sarga vietā es nolikts caurām naktīm!
9Re, re, nāk jātnieki, pa pāriem jāj! – Un viņš atbildēja: “Kritusi, kritusi Bābele, un visi tās dievekļi guļ zemē satriekti!”
10Tu – mana kultā un vētītā! Ko no Pulku Kunga, Israēla Dieva, dzirdēju, to tev stāstu!
11Vēstījums par Dūmu. Uz mani no Seīra sauc: “Sargs, cik jau ir naktī? Sargs, cik jau ir naktī?”
12Sargs atteic: “Nāk rīts, bet vēl nakts! Ja gribat zināt, jautājiet vēl!”
13Vēstījums par Arabu. Arabas mežos nakšņojiet, dedāniešu karavānas!
14Satiekot slāpstošo, dodiet ūdeni, Tēmas zemes iemītnieki, ar maizi nāciet bēguļiem pretī –
15tie no zobena bēguši, no izvilkta zobena, no uzvilkta loka, no smagas cīņas!
16Jo tā man teica mans Kungs: “Vēl gadu, skaitot kā algādža gadus, un visai Kēderas godībai beigas!
17Kēderas varonīgajiem dēliem paliks aplam maz loka šāvēju, jo Kungs, Israēla Dievs, ir runājis!”