1Vai! zemei, kas spārnus pleš aiz Kūšas upēm!
2Kas sūta pa Nīlu vēstnešus niedru laivās pa ūdeni – ejiet, vēstneši vieglie, pie tautas slaikas un staltas, pie tautas, ko bijā tuvu un tālu, tautas, kas citus min kājām, kuras zemi sadala upes!
3Visi pasaules iemītnieki un zemes iedzīvotāji, skatiet, ka pacelts karogs kalnos! Klausieties, kā pūš ragu!
4Jo Kungs man tā saka: “Es klusu skatīšos no savas vietas, kā dzidra svelme izlīst gaismā, kā rasas mākonis pļaujas karstumā!”
5Vēl pirms ražas, kad vairs nav ziedu, kad vīnogu ziedi par augļiem nobriest – tad nogriezīs stīgas ar dzirklēm un atvases nocirtīs nost!
6Tās nometīs kalnos maitasputniem un zemes zvēriem, maitasputni ievāks ražu no tām, un zemes zvēri ēdīs tās ziemā!
7Tajā laikā pienesīs dāvanas Pulku Kungam tauta slaika un stalta, tauta, ko bijā tuvu un tālu, stipra tauta, kas citus min kājām, kuras zemi sadala upes! Tur, kur Pulku Kunga vārds, – uz Ciānas kalnu!