1Atdariniet mani – tāpat kā es Kristu.
2Es slavēju jūs, ka jūs mani visās lietās esat atcerējušies un turējuši manus novēlējumus, kā es jums uzticēju.
3Es gribu, lai jūs zinātu, ka ikviena vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, un Kristus galva ir Dievs.
4Ikviens vīrs, kas ar apsegtu galvu lūdz vai pravieto, apkauno savu galvu.
5Un ikviena sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz vai pravieto, apkauno savu galvu – jo tā ir tāpat kā apcirpta.
6Ja sieva neapsedz galvu, lai tā nocērp matus, bet, tā kā viņai ir kauns apcirpties vai skūties, lai apsedz galvu.
7Vīram nav jāapsedz galva, jo viņš ir Dieva attēls un gods, bet sieva ir vīra gods.
8Jo vīrs nav no sievas, bet sieva ir no vīra.
9Arī vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.
10Tādēļ sievai galvā jābūt piederības zīmei, eņģeļu dēļ.
11Kungā nedz sieva bez vīra ir kaut kas, nedz vīrs bez sievas.
12Jo tāpat kā sieva no vīra, tā arī vīrs caur sievu, bet viss no Dieva.
13Spriediet paši: vai sievai pieklājas ar neapsegtu galvu Dievu lūgt?
14Vai pati daba nemāca jums, ka vīram audzēt garus matus ir negods?
15Un, ja sieva audzē garus matus, tas viņai ir gods. Tādēļ ka mati viņai doti par apsegu.
16Bet, ja kāds grib strīdēties pretī, mums citāda paraduma nav, tāpat nav arī citur Dieva draudzēs.
17Par šo vienu aizrādu un jūs neslavēju, jo jūsu sapulces nenāk jums par labu, bet par ļaunu.
18Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sapulcēs parasti jūsu vidū notiek šķelšanās, un daļēji es tam arī ticu.
19Dažādiem virzieniem vajag jau arī būt jūsu vidū, lai starp jums varētu atklāties pārbaudītākie.
20Bet, kad jūs sapulcējaties vienkopus, tas vēl nenozīmē, ka baudāt Kunga mielastu,
21jo katrs steidzas apēst savu līdzpaņemto ēdienu, tā ka viens paliek izsalcis, bet cits piedzeras.
22Vai jums nav savu māju, kur ēst un dzert? Jeb vai jūs nicināt Dieva draudzi un apkaunojat trūcīgos? Ko lai jums saku? Vai lai slavēju? Šajā ziņā es jūs neslavēšu.
23Jo no Kunga es saņēmu, ko arī esmu jums nodevis tālāk – ka Kungs Jēzus tajā naktī, kad viņš tapa nodots, ņēma maizi,
24pateicies lauza un sacīja: tā ir mana miesa, dota par jums, to dariet, mani pieminēdami.
25Tāpat viņš ņēma arī biķeri pēc mielasta, sacīdams: šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, to dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami!
26Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šā biķera dzerat, jūs pasludināt Kunga nāvi, tiekams viņš nāk.
27Ikviens, kas necienīgi ēdīs šo maizi vai necienīgi dzers no šā biķera, būs vainīgs pret Kunga miesu un asinīm.
28Bet lai ikviens cilvēks sevi pārbauda un tikai tad ēd no šīs maizes un dzer no šā biķera.
29Jo ikviens, kas ēd un dzer, neatšķirdams Kunga miesu, tas ēd un dzer sev par sodību.
30Tādēļ starp jums ir daudz vājinieku un nespēcīgo un daudzi ir miruši.
31Ja mēs paši sevi tiesātu, mēs netiktu tiesāti.
32Bet Kungs tiesādams mūs pārmāca, lai mēs netiktu notiesāti reizē ar pasauli.
33Tā nu, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, nesteidzieties cits citam priekšā.
34Ja kāds ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūs nebūtu pulcējušies sev par sodību. Pārējo nokārtošu, kad atnākšu.