1Brāļi, es negribu, ka jūs paliktu neziņā: visi mūsu tēvi bija apakš padebeša, un visi viņi izgāja caur jūru,
2un tajā padebesī un jūrā viņi visi ir kristīti uz Mozu,
3un visi ēda vienu un to pašu garīgo barību,
4un visi dzēra vienu un to pašu garīgo dzērienu; to viņi dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja visur līdzi, un tā klints bija Kristus.
5Bet uz daudziem no viņiem Dievam nebija labs prāts, un viņi tika pazudināti tuksnesī.
6Tas ir noticis mums par zīmi, lai mēs netīkotu pēc ļaunā, kā tīkoja viņi.
7Nekļūstiet arī par elku pielūdzējiem kā daži no viņiem; kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un cēlās līksmoties.
8Neļausimies izvirtībai, kā daži no viņiem ļāvušies – un vienā dienā gāja bojā divdesmit trīs tūkstoši.
9Nedz izaicināsim Kristu, kā daži no viņiem izaicinājuši – un gāja pazušanā no čūskām.
10Nedz kurniet, kā daži no viņiem kurnējuši – un gāja pazušanā no maitātāja.
11Šie notikumi ar viņiem bija zīmīgi, un tie rakstīti mums, lai mūs pamācītu, jo laiku beigas mūs ir sasniegušas.
12Un tādēļ, kurš iedomājas, ka viņš stāv, lai raugās, ka nekrīt.
13Jūs nav piemeklējis nekas cits kā vien cilvēcisks pārbaudījums, bet Dievs ir uzticams, viņš nepieļaus, ka jūs tiekat pārbaudīti pāri tam, cik spējat nest. Viņš arī rādīs ceļu, kā iziet no pārbaudījuma, dodams spēju jums to panest.
14Tādēļ, mīļotie, bēdziet no elku pielūgšanas.
15Es runāju ar jums kā saprātīgiem: izspriediet paši, ko es saku.
16Vai svētības biķeris, ko mēs svētām, nav savienošanās ar Kristus asinīm? Vai maize, ko mēs laužam, nav savienošanās ar Kristus miesu?
17Jo viena maize, viena miesa esam mēs daudzie, tādēļ ka mēs visi esam līdzdalīgi pie šīs vienas maizes.
18Skatiet Israēla tautu: vai tie, kas ēd upura gaļu, nav kopībā ar altāri?
19Ko tad es saku? Vai to, ka elku upuris būtu kaut kas? Vai to, ka elks būtu kaut kas?
20Bet es saku: ko tie upurē, to upurē dēmoniem, nevis Dievam, bet es negribu, ka jūs nonāktu kopībā ar dēmoniem.
21Jūs nevarat dzert gan no Kunga biķera, gan no dēmonu biķera, jūs nevarat piedalīties gan Kunga mielastā, gan dēmonu mielastā.
22Vai iekvēlināsim Kungu dusmās? Vai tad mēs esam stiprāki par viņu?
23Viss ir atļauts, bet ne viss der, viss ir atļauts, bet ne viss ceļ.
24Neviens lai nemeklē savu paša, bet gan cita labumu.
25Ēdiet visu, ko tirgū pārdod, un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem.
26Jo Kungam pieder zeme un tās pilnība.
27Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina un jūs nolemjat iet, tad ēdiet visu, ko jums liek priekšā un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem.
28Bet, ja kāds jums teiks: tas ir elku upura ēdiens, – tad neēdiet to šā sacītāja dēļ un sirdsapziņas dēļ –
29es runāju ne par savu, bet par viņa sirdsapziņu. Kādēļ gan lai cita sirdsapziņa spriež par manu brīvību?
30Ja es ēdu ar pateicību, kādēļ mani zaimo par to, par ko es pateicos?
31Tādēļ, vai ēdat vai dzerat, vai ko citu darāt, visu dariet Kungam par godu.
32Neesiet par klupšanu nedz jūdiem, nedz grieķiem, nedz Dieva draudzei,
33tāpat kā es visiem visās lietās cenšos būt patīkams, nemeklēdams savējo, bet daudzu cilvēku labumu, lai viņi taptu glābti.