1Korvedim. Kā “Liecības lilija”. Pamācošs Dāvida uzraksts,
2kad viņš karoja ar Divupes aramiešiem un Cobas aramiešiem un Joābs griezās atpakaļ un apkāva edomiešus Sāls ielejā – divpadsmit tūkstošus.
3Dievs, tu mūs atmeti, tu mūs sadragāji, tu biji noskaities – ļauj jel mums atspirgt!
4Tu drebināji zemi, tu šķērdi to, dziedē tai plaisas, jo tā jau brūk!
5Savai tautai tu liki trūkties, tu mūs dzirdīji ar klupšanas vīnu!
6Dod glābiņu tiem, kas tevi bijā, kur paglābties no loka!
7Palīdzi mums ar savu labo roku un uzklausi mūs, tad tavi mīļotie būs glābti!
8Dievs runā no savas svētnīcas: es līksmošos! Es sadalīšu Šehemu, un Lieveņu ieleju es izmērošu!
9Man – Gileāda un man – Manase, Efraims ir mana bruņucepure, un Jūda ir mans zizlis!
10Moābs ir mans mazgājamais kubls! Edomam uzsviežu savu sandali! Filistija, tu brēc manis dēļ! –
11Kas mani ievedīs nocietinātajā pilsētā, kas var mani vadīt uz Edomu?
12Vai tu, Dievs, esi mūs pametis, vai nenāksi līdzi, Dievs, mūsu karapulkiem?
13Palīdzi mums pret naidnieku, pie cilvēkiem tverties – blēņas vien!
14Ar Dievu pārspēku gūsim, viņš samīdīs mūsu naidniekus!