1Korvedim. “Neizposti!” Dāvida uzraksts, kad Sauls sūtīja uzraudzīt viņa namu, lai viņu nonāvētu.
2Glāb mani no naidniekiem, mans Dievs, patver no tiem, kas ceļas pret mani!
3Glāb mani no nekrietnajiem un atpestī no asinsbendēm!
4Redzi, tie manai dzīvībai uzglūn, varenie sazvērējas pret mani! Ne es noziedzies, ne grēkojis, Kungs,
5nedz vainīgs, tie skrien, tie stāj pret mani, celies man palīgā un skaties!
6Un tu, Kungs, Pulku Dievs, Israēla Dievs, mosties sodīt visas tautas! Nevienu nesaudzē, kas dumpo uz ļaunu!
7Katru vakaru tie atpakaļ nāk, kā suņi kaukdami apļo pa pilsētu,
8re, tie ļauj mutei vaļu, asi šķēpi tiem starp lūpām, tie saka: kurš tad dzird?! –
9Bet tu, Kungs, smejies par tiem, tu izzobo visas tautas!
10Tu, mans spēks, pie tevis turēšos, jo Dievs ir mans patvērums.
11Manas uzticības Dievs ies man pa priekšu, Dievs ļaus man uzlūkot manus naidniekus!
12Neapkauj tos, lai neaizmirst mana tauta! – Iztrenkā tos ar savu spēku, nogāz tos, tu, mūsu vairogs un Kungs!
13Grēks tiem mutē, viltus uz lūpām – sapin tos viņu lāstos un lepnībā, un melos, ko tie stāsta!
14Nīdē tos dusmās, nīdē, lai nav! Lai visi zina, ka Dievs valda Jēkabā, valda līdz zemes galiem!
15Katru vakaru tie atpakaļ nāk, kā suņi kaukdami apļo pa pilsētu,
16pēc ēsmas tie klaiņā, ja nedabū sāta, skrien visu nakti!
17Bet es dziedāšu par tavu spēku, rītausmā gavilēšu par tavu žēlastību, jo tu biji patvērums man, paspārne man posta dienās.
18Tu, mans spēks, tev es dziedāšu, jo Dievs ir mans patvērums – manas uzticības Dievs.