1Svētīts, kas ļaundaru padomā nestaigā, uz grēcinieku ceļa nestāj un paļātāju pulkā nesēž,
2kam par Kunga bauslību prieks, kas dudina viņa bauslību dienu un nakti!
3Tas aug kā koks, stādīts pie ūdeņu straumēm, – augļus tas laikā nes, lapas tam nenovīst, ko tas dara, viss izdodas.
4Bet ļaundariem tā nav – tos kā pelavas putina vējš.
5Tādēļ ļaundari nepastāv tiesā, nedz grēcinieki taisno draudzē,
6jo taisno ceļu Kungs zina, bet ļaundaru ceļš ir pazušana!