1Tu, Betlēme Efrātā, sīkākā no Jūdas saimēm, no tevis man nāks tas, kam jākļūst par valdnieku Israēlā! Viņš cēlies – no laika iesākuma, no mūžības dienām.
2Viņš tos pametīs uz laiku, līdz dzemdētāja būs dzemdējusi, tad viņa atlikušie brāļi atgriezīsies pie Israēla dēliem,
3viņš nostāsies un ganīs Kunga spēkā, Kunga, sava Dieva, vārda varenībā – tad tie dzīvos, un viņš kļūs varens līdz zemes malām!
4Un tad būs miers. Kad Asīrija nāks mūsu zemē un izbradās mūsu pilis, mēs celsim pret to septiņus ganus, astoņus ļaužu dižvīrus.
5Viņi noganīs Asīrijas zemi ar zobenu, Nimroda zemi – ar zobena asmeni. Viņš glābs mūs no Asīrijas, kad tas nāks mūsu zemē un izbradās mūsu robežas.
6Jēkaba atlikums starp daudzajām tautām būs kā Kunga rasa, kā lietusgāze zālei – kas negaida uz cilvēku un necer uz cilvēku bērniem.
7Jēkaba atlikums paliks starp tautām, starp daudzajām tautām, kā lauva starp meža zvēriem, kā lauvu jaunulis avju pulkā – kad viņš iziet cauri, tad saplēš un samin, un glābēja nav!
8Tu pacelsi savu roku pret saviem apspiedējiem, un visi tavi naidnieki tiks iznīdēti!
9“Tā būs tajā dienā!” saka Kungs. “Es iznīdētu tavus zirgus, es satriekšu tavus kararatus!
10Es iznīdēšu pilsētas tavā zemē, es sagraušu visus tavus cietokšņus!
11Es iznīdēšu tavus buramos rīkus, un zīlnieku tev vairs neatliks!
12Es iznīdēšu tavus elku tēlus, tavus elku stabus, ko tu sacēlusi! Tu vairs nezemosies savam roku darbam!
13Es izravēšu ašēras no tava vidus, es iznīcināšu tavas pilsētas!
14Es atriebšu dusmās un niknumā – tautām, kas neklausīja!”