1Pēc Kunga kalpa Mozus nāves Kungs teica Mozus palīgam Jozuam, Nūna dēlam:
2“Mans kalps Mozus ir miris. Celies nu un dodies pāri Jardānai – tu un visa šī tauta – uz zemi, ko es dodu Israēla dēliem.
3Es dodu jums ik vietu, kur mīs jūsu kāju pēdas, kā solīju Mozum,
4no tuksneša un Lebanona līdz lielajai upei, Eifrātas upei, visu hetiešu zemi, un līdz Lielajai jūrai, kur noriet saule, – tās būs jūsu robežas!
5Visas tavas dzīves dienas neviens nebūs varenāks par tevi, es būšu ar tevi tāpat kā ar Mozu, es tevi neatstāšu un nepametīšu.
6Esi stiprs un sīksts, jo tev būs jāiemanto zeme šai tautai – viņu tēviem es esmu zvērējis, ka tiem to došu!
7Tikai esi stiprs un gana sīksts, pieraugi, ka tu pildi visu bauslību, ko esmu pavēlējis savam kalpam Mozum, nenovērsies no tās ne pa labi, ne pa kreisi, tad tev viss veiksies, lai kurp tu ietu.
8Lai šīs bauslības grāmatas vārdi vienmēr tev ir uz lūpām, runā to dienu un nakti un pielūko, ka tu dari visu, kas tur rakstīts, jo tad tavas gaitas būs sekmīgas un tev veiksies.
9Vai es tev nepavēlēju būt stipram un sīkstam, nebīties un nebaiļoties, jo Kungs, tavs Dievs, ir kopā ar tevi, lai kurp tu ietu!”
10Tad Jozua pavēlēja tautas virsniekiem:
11“Apstaigājiet nometni un pavēliet tautai: sagatavojiet sev iztiku, jo pēc trim dienām jums būs jādodas pāri Jardānai, jāiet un jāiemanto zeme, ko Kungs, jūsu Dievs, jums dod, lai jūs to iemantotu.”
12Rūbeniešiem un gādiešiem, un pusei Manases cilts Jozua teica:
13“Atcerieties vārdus, ko jums pavēlēja Kunga kalps Mozus: Kungs, jūsu Dievs, atradis jums mājvietu un dod jums šo zemi.
14Jūsu sievas, mazuļi un lopi lai paliek šajā zemē, ko jums deva Mozus, – viņpus Jardānas, bet jūs, visi varenie spēkavīri, bruņoti celieties pāri saviem brāļiem pa priekšu un palīdziet viņiem,
15kamēr Kungs atradīs jūsu brāļiem mājvietu tāpat kā jums un arī viņi iemantos zemi, kuru Kungs, jūsu Dievs, tiem dod. Pēc tam atgriezieties sava īpašuma zemē un iemantojiet to, Kunga kalps Mozus jums to ir devis viņpus Jardānas, kur lec saule.”
16Un viņi atbildēja Jozuam: “Mēs darīsim visu, ko tu mums pavēlēsi, un mēs iesim visur, kurp tu mūs sūtīsi.
17Kā klausījām Mozum, tāpat mēs klausīsim tev, lai tikai Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi tāpat, kā viņš bija ar Mozu.
18Ikviens, kas dumposies pret tavām pavēlēm vai tevi neklausīs, lai ko tu pavēlētu, tas mirs – tikai esi stiprs un sīksts!”