1No Moāba klajumiem Mozus uzkāpa Nebo kalnā, Pisgas virsotnē, kas iepretī Jērikai, un Kungs viņam parādīja visu zemi – no Gileāda līdz Dānam,
2un visu Naftālī, un visu Efraima zemi, un Manasi, un visu Jūdas zemi līdz Rietumu jūrai,
3un Negebu, un visu palmu pilsētas Jērikas palieni līdz Coarai.
4Un Kungs viņam teica: “Šī ir zeme, ko es ar zvērestu atdevu Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, sacīdams: taviem pēcnācējiem es to došu! – tev es to tikai parādu, bet pats tu turp neiesi!”
5Mozus, Kunga kalps, nomira Moāba zemē, kā Kungs bija sacījis.
6Viņš tika apglabāts ielejā, Moāba zemē, iepretī Bēt-Peorai, un līdz šai dienai neviens nezina, kur ir viņa kapavieta.
7Kad Mozus nomira, viņš bija simts divdesmit gadu vecs – acis viņam nebija vājas, un spēks viņā nebija izsīcis.
8Israēla dēli apraudāja Mozu Moāba klajumos trīsdesmit dienas. Tad Mozus apraudāšanas laiks beidzās.
9Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija licis savas rokas pār viņu, un Israēla dēli viņu klausīja un darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.
10Un Israēlā vairs nebija neviena tāda pravieša kā Mozus, ko Kungs bija pazinis vaigu vaigā! –
11ar tādām zīmēm un brīnumiem, ko Kungs viņu sūtīja darīt faraonam Ēģiptes zemē un visiem viņa kalpiem, un visai viņa zemei,
12ar tādu stipru roku un lielām briesmām, ko Mozus bija darījis visa Israēla acu priekšā!