1Es klusu necietīšu – Ciānas dēļ! Es nerimšos – Jeruzālemes dēļ! Līdz tās taisnība ausīs kā rīts un tās glābšana degs kā lāpa!
2Tautas redzēs tavu taisnību un visi ķēniņi tavu godību, tad tevi sauks jaunā vārdā, kā Kungs būs teicis.
3Tu būsi krāšņs vainags Kunga rokā, ķēnišķs kronis Dieva plaukstā!
4Par tevi vairs neteiks: pamestā! – par tavu zemi vairs nesacīs: izpostījums! – par tevi teiks: es tevi kāroju! – un par tavu zemi: līgava! – Jo Kungs tevi kāros un tava zeme būs viņa līgava.
5Jo, kā jauneklis apņem jaunavu, tā tavi dēli tevi apņems, kā līgavainis priecājas par līgavu, tā priecāsies par tevi Dievs!
6Taviem mūriem, Jeruzāleme, es iecēlu sargus, ne dienu, ne nakti – nekad tie necietīs klusu, jūs, kam jāpiemin Kungs, ne mirkli nerimstiet!
7Nerimstiet ne mirkli, kamēr viņš iedibinās, kamēr viņš uzcels Jeruzālemi zemei par slavu!
8Kungs zvērējis pie savas labās rokas un pie sava stiprā elkoņa: “Vairs nedošu tavu maizi ēst taviem naidniekiem, svešinieku dēlus vairs nedzirdīšu ar tavu jaunvīnu, ko tu esi sapūlējusi!
9Tie, kas to ievākuši, paši ēdīs no tā un slavēs Kungu, tie, kas to lasījuši, paši dzers to manas svētnīcas pagalmos!”
10Ejiet! Ejiet pa vārtiem! Sataisiet ceļu tautai! Būvējiet! Būvējiet ceļu, nolasiet akmeņus! Celiet pār tautām karogu!
11Klau, Kungs skandē līdz zemes malām – sakiet Ciānas meitai: “Redzi, tava glābšana nāk, redzi, tava alga ir viņa rokā, un tava atlīdzība nāk viņam līdzi!”
12Tad viņus sauks – svētā tauta, Kunga izpirktie, un tevi sauks – Ilgotā, pilsēta, kas nav pametama!