1Kamēr vien apsolījums ieiet viņa mierā paliek, bīsimies, lai neviens no jums neizrādītos nokavējis.
2Mums apsolījums ir dots tāpat kā viņiem, bet vārds, ko tie dzirdēja, viņiem nelīdzēja, jo tas klausītājos nebija savienots ar ticību.
3Mēs, kas ticam, ieejam tajā mierā. Ir rakstīts: kā es esmu zvērējis savās dusmās: tie neieies manā mierā! – lai gan pasaules radīšanas darbi jau bija pabeigti.
4Bet par septīto dienu viņš ir tā teicis: un septītajā dienā Dievs atpūtās no visiem saviem darbiem,
5un atkal: tie neieies manā mierā!
6Tie, kam sludināts vispirms, savas nepaklausības dēļ nav iegājuši, bet ir vēl citi, kuriem tajā vēl jāieiet,
7tādēļ viņš no jauna nozīmē kādu dienu, pēc tik ilga laika caur Dāvidu sacīdams: šodien. Kā iepriekš jau sacīts: kad jūs dzirdat viņa balsi šodien, neapcietiniet savas sirdis!
8Ja jau Jozua viņus būtu ievedis mierā, tad Dievs nebūtu runājis pēc tam par citu dienu.
9Tā sabata miers ir saglabāts Dieva tautai, lai tajā ieietu;
10jo tas, kas iegājis Dieva mierā, atpūšas no saviem darbiem tāpat kā Dievs no savējiem.
11Pūlēsimies, lai varētu ieiet šajā mierā! Lai neviens neiekrīt nepaklausībā, kā tie tuksnesī.
12Tiešām, Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs un asāks par jebkuru abpusgriezīgu zobenu, tas duras cauri, līdz sadala dvēseli un garu, locekļus un kaulu smadzenes, un iztiesā sirds domas un nolūkus.
13Nav tāda radījuma, kas Dieva priekšā būtu apslēpts, viss ir kails un atsegts viņa priekšā, viņam mēs dosim norēķinu.
14Mums ir varens augstais priesteris, kas nācis caur debesīm, Jēzus, Dieva Dēls, turēsimies pie ticības apliecinājuma.
15Mums augstais priesteris nav tāds, kas nevar just līdzi mūsu nespēkam, viņš, tāpat kā mēs, ir visādi kārdināts, bet viņš ir bez grēka.
16Tad nu ar drošu prātu tuvosimies žēlastības tronim, lai tiktu apžēloti un saņemtu žēlastību, kas nāk kā palīdzība īstā brīdī.