1Mozus sasauca visu Israēla dēlu sapulci un teica tiem: “Šie ir vārdi, ko Kungs pavēlējis darīt, –
2sešas dienas lai dara darbus, bet septītā diena lai jums ir svēta Kungam, sabats, kad jāpārtrauc darbs! Ikviens, kas tajā dienā darīs kādu darbu, lai mirst!
3Neiededziet sabata dienā uguni nevienā savā mājvietā!”
4Un Mozus teica visai Israēla dēlu sapulcei: “Tā pavēlējis Kungs:
5dodiet ikviens Kungam ziedojumus, ikviens, kam dāsna sirds, lai nes ziedojumu Kungam – zeltu, sudrabu un varu,
6purpurzilu, purpura, sarkanu un vieglbalta lina audumu un kazu vilnu,
7sarkanas aunu ādas, ģērētas ādas un akācijkoku,
8eļļu gaismeklim un smaržas svaidāmajai eļļai un kvēpināmajām smaržzālēm,
9oniksus un ieliekamos akmeņus efodam un krūšu uzliktnim.
10Tie jūsu vidū, kas ir prasmīgi, lai nāk un taisa visu, ko Kungs pavēlējis, –
11Mājokli un telti, pārsegu, āķus, dēļus, šķērskokus, stabus un pamatus,
12šķirstu, tā nesamās kārtis, pārsegu un aizkarināmu priekškaru,
13galdu un tā nesamās kārtis, un visus tā rīkus, un upurmaizes,
14un gaismekli apgaismojumam, tā rīkus un eļļas lukturīšus, un eļļu gaismai,
15un altāri kvēpināšanai un tā nesamās kārtis, un svaidāmo eļļu, un kvēpināmās smaržzāles, un durvju priekškaru Mājokļa durvīm,
16un altāri sadedzināmajiem upuriem un vara režģi, nesamās kārtis un visus rīkus, katlu, kur mazgāties, un tā pamatu,
17pagalma priekškarus, to stabus un pamatus, un priekškaru pagalma vārtiem,
18mietiņus Mājoklim un mietiņus pagalmam, un auklas,
19smalki austas drānas kalpošanai svētvietā, svētās drānas priesterim Āronam un drānas viņa dēliem, lai kalpo kā priesteri.”
20Visa Israēla dēlu sapulce devās projām no Mozus.
21Un nāca visi, kurus sirds skubināja un kam devīgs gars, un nesa ziedojumu Kungam, lai taisītu Saiešanas telti, visas kalpošanas lietas un svētās drānas.
22Nāca vīri ar sievām, visi, kam dāsna sirds, viņi nesa piekariņus un riņķus, zīmoggredzenus un rokassprādzes – visas zelta lietas – tā darīja ikviens, kas pienesa zelta veltījumu Kungam.
23Ikviens, kam bija purpurzils, purpura, sarkans vai vieglbalta lina audums vai kazu vilna, vai sarkanas aunu ādas, vai ģērētas ādas, tas atnesa.
24Ikviens, kam bija ziedojams sudrabs un varš, tas ziedoja Kungam, un katrs, kam bija akācijkoks, tas nesa to darbiem.
25Un visas sievas, kam prasmīgas rokas, auda un atnesa, ko bija noaudušas no purpurzila, purpura, sarkana un vieglbalta lina auduma.
26Un visas prasmīgās sievas auda kazu vilnu.
27Vadoņi atnesa oniksus un ieliekamos akmeņus efodam un krūšu uzliktnim,
28un smaržvielas un eļļu gaismeklim un svaidāmajai eļļai un kvēpināmās smaržzāles.
29Visi vīri un sievas, kam devīga sirds, nesa visu, kas vajadzīgs darbiem, ko Kungs Mozum pavēlēja darīt, – tie Israēla dēli nesa labprātīgu upuri Kungam.
30Un Mozus teica Israēla dēliem: “Redziet, Kungs izvēlējās Becalēlu, Ūrī dēlu, Hūra dēlu no Jūdas cilts.
31Un viņš to ir piepildījis ar Dieva Garu, gudrību un saprātu, ar atziņu un visādām mākām
32izdomāt un darināt lietas zeltā, sudrabā un varā,
33apstrādāt akmeni un likt to ietvarā, apstrādāt koku un veikt jebkuru amatu!
34Viņš licis tiem sirdī spēju mācīt – viņam un Āholīābam, Ahīsāmāha dēlam, no Dāna cilts.
35Viņš devis tiem gudru sirdi, ka tie spēj jebkuru amatu – gan grebēja, gan šuvēja no purpurzila, purpura, sarkana vai vieglbalta lina auduma, gan audēja – tie prot un izdomā visus darbus.