1Kungs teica Mozum: “Iztēs sev divas akmens plāksnes kā iepriekš, un es rakstīšu uz plāksnēm tos vārdus, kas bija uz iepriekšējām plāksnēm, ko tu sadauzīji.
2Un no rīta esi gatavs – kāp no rīta Sīnaja kalnā un stājies tur manā priekšā kalna galā.
3Neviens lai nekāpj kopā ar tevi, un neviens lai nerādās nekur kalnā, arī avis un vēršus lai negana kalna pakājē!”
4Un Mozus iztēsa divas akmens plāksnes kā iepriekš – viņš cēlās agri no rīta un uzkāpa Sīnaja kalnā, kā Kungs viņam bija pavēlējis, un abas akmens plāksnes viņš ņēma līdzi.
5Tad Kungs nolaidās mākonī, nostājās tur pie viņa un sauca Kunga vārdu.
6Kungs gāja viņam garām un sauca: “Kungs, Kungs! Dievs līdzcietīgs un žēlīgs, lēns dusmās un dāsns žēlastībā un patiesībā,
7kas uztur žēlastību pie tūkstošiem, piedod vainas, pārkāpumus un grēkus, bet neatstāj nesodītu, viņš piemeklē tēvu vainas pie dēliem līdz trešajam un ceturtajam augumam!”
8Un Mozus steidza noliekties līdz zemei un zemojās.
9Viņš teica: “Kaut jel es gūtu tavu vēlību, Kungs, – lai jel Kungs nāk ar mums, kaut arī šī ir stūrgalvīga tauta! Piedod tu mūsu vainas un mūsu grēkus, ņem mūs sev par īpašumu!”
10Un viņš teica: “Redzi, es slēgšu derību. Visas tavas tautas priekšā es darīšu brīnumus, kādi nav notikuši nevienā tautā uz zemes, un visa tauta, pie kuras tu piederi, redzēs Kunga darbus, jo briesmīgs ir tas, ko es darīšu ar tevi!
11Ievēro to, ko es tev šodien pavēlu, redzi, es padzīšu tavā priekšā amoriešus, kanaāniešus, hetiešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus!
12Sargies, ka ar tās zemes iemītniekiem, kurā tu ieiesi, tu neslēdz derību – lai tā nekļūst tev par lamatām –,
13bet noposti viņu altārus, satriec viņu elku stabus un nocērt viņu ašēras!
14Nezemojies citam dievam kā vien Kungam – Greizsirdīgais ir viņa vārds, viņš ir greizsirdīgs Dievs!
15Lai tu neslēgtu derību ar tās zemes iemītniekiem! Tie visi maukojas pakaļ saviem dieviem un upurē saviem dieviem – jo tad tie sauks tevi un tev būs jāēd no viņu upura!
16Ja tu ņemsi viņu meitas saviem dēliem, tad viņu meitas taču maukos pakaļ saviem dieviem un arī taviem dēliem liks maukot pakaļ saviem dieviem!
17Netaisi sev izlietus dievus!
18Turi Neraudzētās maizes svētkus! Septiņas dienas ēd neraudzētu maizi, kā es tev pavēlēju, – noliktajā laikā abība mēnesī, jo abība mēnesī tu iznāci no Ēģiptes!
19Visi, kas pirmie no klēpja izlauzušies, – man. Nodali no visiem saviem lopiem tēviņus, kas govīm un avīm pirmie no klēpja izlauzušies.
20Ēzeļa pirmdzimto izpērc ar jēru, bet, ja tu neizpērc, pārlauz tam kaklu! Izpērc ikvienu pirmdzimto no saviem dēliem – neviens lai nerādās mana vaiga priekšā tukšā!
21Sešas dienas strādā, bet septītajā dienā atpūties – pat ja tas būtu aršanas un pļaušanas laikā, tev jāatpūšas!
22Rīko Nedēļu svētkus, kad nāk pirmā kviešu raža, un Ražas svētkus gada beigās.
23Trīs reizes gadā visi tavi vīri lai parādās Kungam, Israēla Dievam!
24Es padzīšu tautas tavā priekšā un paplašināšu tavas robežas, un neviens neiekāros tavu zemi laikā, kad tu trīs reizes gadā iesi rādīties Kungam.
25Neupurē mana upura asinis pār raudzētu, un lai Pashas svētku upuris nepaliek pa nakti līdz rītam.
26Pirmos no savas zemes augļiem nes uz Kunga, sava Dieva, namu. Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā!”
27Un Kungs teica Mozum: “Pieraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem es slēdzu derību ar tevi un Israēlu!”
28Mozus bija tur kopā ar Kungu četrdesmit dienas un četrdesmit naktis – maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra, un viņš rakstīja uz plāksnēm derības vārdus – desmit vārdus!
29Kad Mozus nokāpa no Sīnaja kalna – abas liecības plāksnes tam bija rokā; nokāpis no kalna, Mozus nezināja, ka viņa vaigs spīd, jo viņš bija runājis ar Dievu.
30Ārons un visi Israēla dēli redzēja Mozu, un redzi – viņa vaiga āda spīdēja, un tie bijās viņam tuvoties.
31Mozus uzsauca viņiem, un Ārons kopā ar visiem sapulces vadoņiem pievērsās viņam, un Mozus ar tiem runāja.
32Pēc tam pienāca visi Israēla dēli, un viņš tiem pavēlēja visu, ko Kungs ar viņu bija runājis Sīnaja kalnā.
33Kad Mozus beidza ar tiem runāt, viņš savu vaigu aizsedza ar apsegu.
34Un, kad Mozus gāja Kunga priekšā, lai runātu ar viņu, tad viņš noņēma apsegu, līdz kamēr bija jāiet projām, un tad viņš gāja un teica Israēla dēliem, kas tiem ir pavēlēts.
35Un Israēla dēli redzēja Mozus vaigu – ka Mozus vaiga āda spīdēja, un Mozus atkal aizsedza savu vaigu, līdz kamēr bija jāiet runāt ar viņu.