1Kad Rehabeāma valdīšana bija kļuvusi pamatīga un stipra, viņš atmeta Kunga bauslību un viss Israēls kopā ar viņu.
2Tādēļ ka viņi kļuva neuzticīgi Kungam, ķēniņa Rehabeāma piektajā gadā Ēģiptes ķēniņš Šīšaks uzbruka Jeruzālemei
3ar tūkstoti un diviem simtiem kararatu, sešdesmit tūkstošiem jātnieku, un nebija skaita ļaudīm, kas nāca tam līdzi no Ēģiptes, – lūbieši, sukotieši un kūšieši.
4Viņš ieņēma Jūdas nocietinātās pilsētas un nonāca līdz Jeruzālemei.
5Tad pie Rehabeāma un Jūdas augstmaņiem, kuri, slēpdamies no Šīšaka, bija sapulcējušies Jeruzālemē, nāca pravietis Šemaja un sacīja: “Tā saka Kungs: jūs pametāt mani, un es jūs pametu Šīšakam!”
6Tad Israēla augstmaņi un ķēniņš zemojās un sacīja: “Kungs ir taisnīgs!”
7Kungs redzēja, ka viņi ir pazemīgi. Tad Kunga vārds nāca pār Šemaju: “Tādēļ ka viņi ir zemojušies, es tos neizpostīšu, bet ļaušu tiem kaut mazliet glābties, es neizliešu savu dusmu kvēli pār Jeruzālemi ar Šīšaka roku,
8taču viņi kļūs tā kalpi, lai saprastu atšķirību starp kalpību man un citu zemju ķēniņiem.”
9Ēģiptes ķēniņš Šīšaks nāca pret Jeruzālemi un paņēma Kunga nama un ķēniņa nama dārgumus – viņš paņēma visu! Viņš paņēma arī Sālamana darinātos zelta vairogus.
10To vietā ķēniņš Rehabeāms darināja vara vairogus un deva tos sardzes virsniekiem, kas stāvēja sardzē pie ķēniņa nama durvīm.
11Ik reizi, kad ķēniņš gāja Kunga namā, sardze gāja un tos ņēma un pēc tam nesa atpakaļ uz sardzes istabu.
12Kad viņš zemojās, Kunga dusmas novērsās, un viņš netika pilnīgi pazudināts. Arī Jūdā notika labas lietas.
13Ķēniņš Rehabeāms nostiprināja savu varu Jeruzālemē. Viņš sāka valdīt četrdesmit viena gada vecumā. Rehabeāms valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemē – pilsētā, kuru Kungs no visām Israēla ciltīm bija izvēlējies, lai tur liktu mājot savam vārdam. Viņa mātes vārds bija Naama, amoniete.
14Viņš darīja ļaunu, jo viņa sirds netiecās pēc Kunga.
15Un Rehabeāma darbi no pirmā līdz pēdējam – vai tad tie nav aprakstīti pravieša Šemaja un redzētāja Ido vārdiem, lai tas būtu cilts rakstos. Starp Rehabeāmu un Jārobāmu visu laiku bija karš.
16Rehabeāms apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Dāvida pilsētā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Abija.