1Rehabeāms nāca uz Jeruzālemi un sapulcināja Jūdas un Benjāmina namu, simts astoņdesmit tūkstošus izlases karotāju, lai karotu ar Israēlu un atgūtu valsti Rehabeāmam.
2Tad Kunga vārds nāca pār Dieva vīru Šemaju:
3“Saki Sālamana dēlam, Jūdas ķēniņam Rehabeāmam un visam Israēlam Jūdā un Benjāminā:
4tā saka Kungs: necelieties un nekarojiet ar saviem brāļiem, bet atgriezieties katrs savā namā, jo tā lieta nākusi no manis!” Tie uzklausīja Kunga vārdu un negāja karot ar Jārobāmu.
5Rehabeāms dzīvoja Jeruzālemē un cēla Jūdā nocietinātas pilsētas.
6Viņš cēla Betlēmi, Ētāmu, Tekou,
7Bēt-Cūru, Soho, Adullāmu,
8Gatu, Mārēšu, Zīfu,
9Adoraimu, Lāhīšu, Azēku,
10Coru, Ajalonu, Hebronu – nocietinātas pilsētas Jūdā un Benjāminā.
11Viņš nostiprināja nocietinājumus, iecēla pilsētām pārvaldniekus un krāja tajās pārtiku, eļļu un vīnu.
12Katrā pilsētā bija vairogi un šķēpi, viņš tās bija vareni nostiprinājis. Viņam bija palikusi Jūda un Benjāmins.
13Priesteri un levīti no visām Israēla robežām atgriezās pie viņa,
14jo levīti atstāja savas zemes platības un īpašumus un devās uz Jeruzālemi. Jārobāms un viņa dēli tos bija atcēluši no Kunga priesteru amata
15un iecēluši priesterus gan augstienēm, gan āžkājiem, gan teļiem, ko paši bija darinājuši.
16Tie, kas no sirds meklēja Kungu, Israēla Dievu, no visām Israēla ciltīm kopā ar levītiem devās uz Jeruzālemi, lai upurētu Kungam, viņu tēvu Dievam.
17Tā viņi nostiprināja Jūdas valsti un atbalstīja Rehabeāmu, Sālamana dēlu, trīs gadus – visus trīs gadus staigādami Dāvida un Sālamana ceļu.
18Rehabeāms ņēma par sievu Mahalatu, Dāvida dēla Jerīmota meitu, un Abīhailu, Jišaja dēla Elīāba meitu.
19Viņa tam dzemdēja dēlus: Jeūšu, Šemarju un Zāhamu.
20Pēc tam viņš apņēma Abšāloma meitu Maahu, kas viņam dzemdēja Abiju, Ataju, Zīzu un Šelomītu.
21Rehabeāms mīlēja Maahu, Abšāloma meitu, vairāk par visām savām sievām un blakussievām. Viņam bija astoņdesmit sievas un sešdesmit blakussievas. Viņam dzemdēja divdesmit astoņus dēlus un sešdesmit meitas.
22Rehabeāms iecēla Maahas dēlu Abiju par galveno, par vadoni saviem brāļiem, jo viņš bija nolēmis to iecelt par ķēniņu.
23Viņš bija saprātīgs un sadalīja visus savus dēlus pa visu Jūdas un Benjāmina zemi, pa visām nocietinātajām pilsētām, deva tiem daudz pārtikas un sagādāja pulkiem sievu.