1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Klausi, ak Dievs, manu saukšanu, ņem vērā manu lūgšanu.
2No zemes gala es tevi piesaucu, kad mana sirds bēdājās; vadi tu mani uz akmens kalnu, jo man tas par augstu.
3Jo tu man esi patvērums, stiprs tornis pret maniem ienaidniekiem.
4Es palikšu tavā dzīvoklī mūžīgi, es patveršos tavu spārnu pavēnī. (Zela.)
5Jo tu, Dievs, esi klausījis manas solīšanas, tu devis mantību tiem, kas tavu vārdu bīstas.
6Tu vairosi ķēniņam dzīvības laiku; viņa gadi paliks līdz radu radiem.
7Viņš sēdēs mūžīgi Dieva priekšā; parādi viņam žēlastību un patiesību, kas viņu pasargā.
8Tad es dziedāšu tavam vārdam mūžīgi, lai es maksāju savus solījumus dienu no dienas.