Joshua 9
1 Un kad to dzirdēja visi ķēniņi, kas viņpus Jardānes bija, kalnos un ielejās un gar visu lielās jūras malu, Lībanum pretī, Etieši un Amorieši, Verezieši, Evieši un Jebuzieši,
2 Tad tie sapulcējās visi kopā, kauties ar Jozuū un ar Izraēli.
3 Kad nu Ģibeonas iedzīvotāji dzirdēja, ko Jozuūs bija darījis ar Jēriku un ar Aju, tad tie arīdzan darīja viltu
4 Un nogāja un likās vēstneši ejoši un ņēma vecus maisus uz saviem ēzeļiem,
5 Un vecus saplīsušus un lāpītus ādas vīna traukus, ir vecas un lāpītas kurpes savās kājās, un tiem bija arī vecas drēbes mugurā, un visa viņu ceļamaize bija sakaltusi un sapelējusi.
6 Un tie gāja pie Jozuūs Ģilgalas lēģerī un sacīja uz to un uz Izraēla vīriem: mēs no tālas zemes esam nākuši; tad dariet nu ar mums derību.
7 Tad Izraēla vīri sacīja uz to Evieti: varbūt, ka tu dzīvo mūsu vidū, kā tad mēs ar tevi varam darīt derību?
8 Tad tie sacīja uz Jozuū: mēs esam tavi kalpi. Tad Jozuūs uz tiem sacīja: kas jūs esat un no kurienes jūs nākat?
9 Tie uz viņu sacīja: tavi kalpi nākuši no varen tālas zemes, Tā Kunga, tava Dieva, vārda dēļ; jo mēs esam dzirdējuši viņa slavu un visu, ko viņš darījis Ēģiptes zemē.
10 Un visu, ko viņš darījis tiem diviem Amoriešu ķēniņiem, kas viņpus Jardānes bija, Zionam, Ezbonas ķēniņam, un Ogam, Bāzanas ķēniņam, kas Astarotā dzīvoja.
11 Tāpēc mūsu vecaji un visi, kas mūsu zemē dzīvo, uz mums runāja un sacīja: ņemiet savās rokās ceļamaizi un ejat viņiem pretī un sakāt uz tiem: mēs esam jūsu kalpi; un nu dariet ar mums derību.
12 Šo savu maizi mēs jaunu no savām mājām uz ceļu esam paņēmuši līdz, tai dienā, kad mēs izgājām pie jums nākt, bet redzi, nu tā sakaltusi un sapelējusi.
13 Un šie ādas vīna trauki, ko mēs pildījām, bija jauni, bet redzi, tie ir saplīsuši un šīs mūsu drēbes un mūsu kurpes ir vecas palikušas no tā varen tālā ceļa.
14 Tad tie vīri ņēma no viņu ceļamaizes un nevaicāja Tā Kunga muti.
15 Un Jozuūs derēja mieru ar tiem un darīja derību ar tiem, tos atstāt dzīvus, un tie draudzes virsnieki tiem zvērēja.
16 Un pēc trim dienām, kad tie derību ar tiem bija darījuši, tad tie dzirdēja, viņus no tuvienes esam un dzīvojam viņu vidū.
17 Jo kad Izraēla bērni cēlās, tad tie nāca trešā dienā pie viņu pilsētām. Bet viņu pilsētas bija Ģibeona, Kavira un Beērote un Ķiriat-Jearima.
18 Un Izraēla bērni tos nekāva, tāpēc ka draudzes virsnieki tiem bija zvērējuši pie Tā Kunga, Izraēla Dieva; tāpēc visa draudze kurnēja pret tiem virsniekiem.
19 Tad visi tie virsnieki uz visu draudzi sacīja: mēs pie Tā Kunga, Izraēla Dieva, tiem esam zvērējuši, tāpēc mēs tos nu nevaram aizskart.
20 Bet mēs tiem darīsim tā: pametīsim tos dzīvus, ka nekāda dusmība pār mums nenāk tā zvēresta dēļ, ko mēs tiem esam zvērējuši.
21 Tad tie virsnieki uz tiem sacīja: lai paliek dzīvi; un tie bija malkas cirtēji un ūdens smēlēji visai draudzei, kā tie virsnieki tiem bija runājuši.
22 Un Jozuūs tos aicināja un uz tiem runāja sacīdams: kāpēc jūs mūs esat pievīluši sacīdami, mēs esam ļoti tālu no jums, - un jūs tomēr mūsu vidū dzīvojat?
23 Nu tad esat nolādēti, ka no jums netrūkst kalpu un malkas cirtēju un ūdens smēlēju priekš mūsu Dieva nama.
24 Tie atbildēja Jozuūm un sacīja: taviem kalpiem tapa stāstīts, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Mozum savam kalpam, ir pavēlējis, ka viņš jums visu to zemi grib dot, un visus tos, kas tai zemē dzīvo, no jūsu priekšas izdeldēt, tad mēs savas dzīvības dēļ ļoti bijāmies no jums un tā darījām.
25 Un nu redzi, mēs esam tavā rokā, dari mums, tā kā darīt tavās acīs rādās labi un taisni.
26 Tad viņš tiem tā darīja un tos izglāba no Izraēla bērnu rokas, ka tie tos nenokāva.
27 Un Jozuūs tai dienā tos nodeva draudzei par malkas cirtējiem un ūdens smēlējiem un priekš Tā Kunga altāra līdz šai dienai tai vietā, ko viņš izredzētu.