Bible

1 Tad Tas Kungs sacīja uz Jozuū: nebīsties un nebaiļojies! Ņem līdz visus karavīrus un celies pret Aju; redzi, es esmu devis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa ļaudis, viņa pilsētu un viņa zemi. 2 Un dari Ajai un viņas ķēniņam, kā tu esi darījis Jērikum un viņa ķēniņam, tikai lai jūs viņas laupījumu un viņas lopus priekš sev ņemat. Liec citiem paslēpties aiz pilsētas. 3 Tad Jozuūs un visi karavīri cēlās, iet uz Aju, un Jozuūs izlasīja trīsdesmit tūkstošus spēcīgu un stipru vīru, un tos izsūtīja naktī, 4 Un tiem pavēlēja sacīdams: raugāt, jums pret to pilsētu būs paslēpties aiz pilsētas; neturaties visai tālu no pilsētas un esiet visi gatavi. 5 Es tad un visi tie ļaudis, kas pie manis, pieiesim pie pilsētas, un kad tie izies mums pretī tā kā pirmo reiz, tad mēs no viņiem bēgsim. 6 Lai tie tad nāk ārā mums pakaļ, kamēr mēs tos no pilsētas atšķiram, jo tie sacīs: viņi bēg mūsu priekšā, tā kā pirmo reiz, - un mēs bēgsim no viņiem. 7 Bet jūs ceļaties no tās vietas, kur bijāt slēpušies, un uzņemat to pilsētu, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, to devis jūsu rokā. 8 Un kad jūs to pilsētu esat uzņēmuši tad jums to pilsētu būs sadedzināt ar uguni, pēc Tā Kunga vārda jums būs darīt; redziet, es jums to esmu pavēlējis. 9 Tā Jozuūs tos izsūtīja. Un tie gāja paslēpties un turējās starp Bēteli un Aju, Ajai pret vakariem, bet Jozuūs palika to nakti pie tiem ļaudīm. 10 Un Jozuūs cēlās no rīta agri un pārlūkoja tos ļaudis, un viņš un Izraēla vecaji cēlās tiem ļaudīm priekšā pret Aju. 11 Tā līdz arīdzan visi karavīri, kas pie tā bija, cēlās un piegāja un nāca pret to pilsētu un apmetās pret ziemeļa pusi no Ajas, un tur bija ieleja starp tiem un Aju. 12 Un viņš ņēma kādus piectūkstoš vīrus un tiem lika paslēpties starp Bēteli un Aju, pilsētai pret vakariem. 13 Un tie nostādīja tos ļaudis, visu to lēģeri, kas bija pret pilsētas ziemeļa pusi, un viņa pakaļējo pulku pret pilsētas vakara pusi, un Jozuūs tanī naktī nogāja pašā ielejā. 14 Un kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad tie pilsētas vīri steidzās un cēlās no rīta agri un izgāja Izraēlim pretī uz kaušanos, viņš un visi viņa ļaudis, norunātā vietā klajuma priekšā, bet viņš nezināja, ka citi bija paslēpušies aiz pilsētas. 15 Un Jozuūs un viss Izraēls izlikās kauti esoši viņu priekšā un bēga pa tuksneša ceļu. 16 Tāpēc visi ļaudis, kas bija pilsētā, tapa sasaukti, ka tiem dzītos pakaļ. 17 Un tie dzinās Jozuūm pakaļ un šķīrās nost no pilsētas, un tur neatlika neviena vīra Ajā un Bētelē, kas nebūtu izgājis Izraēlim pakaļ, un tie pameta pilsētu atvērtu un dzinās Izraēlim pakaļ. 18 Tad Tas Kungs sacīja uz Jozuū: izstiep to šķēpu, kas tavā rokā, pret Aju, jo es to došu tavā rokā. Tad Jozuūs izstiepa to šķēpu, kas bija viņa rokā, pret to pilsētu. 19 Tad tie, kas bija paslēpušies, tūdaļ cēlās no savas vietas un skrēja, kad viņš savu roku izstiepa, un nāca pilsētā un to uzņēma un steidzās un iededzināja to pilsētu ar uguni. 20 Kad nu Ajas ļaudis atpakaļ griezās, tad tie skatījās, un redzi, pilsētas dūmi cēlās pret debesi, un tie nespēja nekur bēgt, ne šurp, ne turp, jo tie ļaudis, kas uz tuksnesi bēga, griezās atpakaļ pret tiem, kas dzinās pakaļ. 21 Jo kad Jozuūs un viss Izraēls redzēja, ka tie, kas bija paslēpušies, pilsētu bija uzņēmuši un ka pilsētas dūmi cēlās, tad viņi arīdzan griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus. 22 Un tad arī tie no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka tie bija vidū starp Izraēli, šie no tejienes un viņi no turienes, un tie tos kāva, kamēr neviens no tiem neatlika nedz izbēga. 23 Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un veda pie Jozuūs. 24 Un kad Izraēls bija nokāvis visus Ajas iedzīvotājus, laukā un tuksnesī, uz kurieni tie viņiem bija dzinušies pakaļ, un kad tie visi caur zobena asmeni bija krituši līdz pēdīgam, tad viss Izraēls griezās atpakaļ uz Aju, un to sita ar zobena asmeni. 25 Un visi, kas tai dienā krita, vīri un sievas, bija divpadsmit tūkstoši; tie bija visi Ajas ļaudis. 26 Un Jozuūs neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, tiekams viņš nebija izdeldējis visus Ajas iedzīvotājus. 27 Tikai lopus un pilsētas laupījumu Izraēls laupīja priekš sevis pēc Tā Kunga vārda, ko viņš Jozuūm bija pavēlējis. 28 Un Jozuūs sadedzināja Aju un to padarīja par mūžīgu postažas vietu līdz šai dienai. 29 Un Ajas ķēniņu viņš pakāra pie koka līdz vakaram, un kad saule nogāja, Jozuūs pavēlēja, viņa miesas noņemt no koka, un tie viņu nometa pie pilsētas vārtiem un uzkrāva pār viņu lielu akmeņu kopu līdz šai dienai. 30 Tad Jozuūs uztaisīja altāri Tam Kungam, Izraēla Dievam, Ebala kalnā, 31 Tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, Izraēla bērniem bija pavēlējis, kā Mozus bauslības grāmatā stāv rakstīts, altāri no veseliem akmeņiem, kur dzelzs ierocis nebija pielikts, un uz tā tie upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus un upurēja arī pateicības upurus. 32 Un viņš rakstīja uz tiem akmeņiem norakstu no Mozus bauslības, ko šis bija rakstījis priekš Izraēla bērniem. 33 Un viss Izraēls ar saviem vecajiem un virsniekiem un soģiem stāvēja abējos šķirsta sānos pretim tiem priesteriem un Levitiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, ir svešinieki, ir pašu ļaudis, viena puse pret Grizim kalnu un otra puse pret Ebalkalnu, tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, iepriekš bija pavēlējis, tos ļaudis svētīt. 34 Un pēc tam viņš izlasīja visus bauslības vārdus, svētību un lāstu, kā bauslības grāmatā stāv rakstīts. 35 Tur nebija neviena vārda no visiem, cik Mozus bija pavēlējis, ko Jozuūs nebūtu izlasījis priekš visas Izraēla draudzes un tām sievām un tiem bērniņiem un tiem svešiniekiem, kas staigāja viņu vidū.