Deuteronomy 34
1 Tad Mozus uzkāpa no Moaba klajumiem uz Nebus kalnu, Pizgas virsgalu, kas ir pret Jēriku, un Tas Kungs viņam rādīja visu Ģileādas zemi līdz Danam,
2 Un visu Navtalus un Evraīma un Manasus zemi un visu Jūda zemi līdz pat jūrai,
3 Un to dienvidu(Negebas) pusi un to klajumu, to palmu pilsētu, Jērikus leju, līdz Coarai.
4 Un Tas Kungs sacīja uz viņu: šī ir tā zeme, ko es Ābraāmam, Īzakam un Jēkabam esmu zvērējis sacīdams: tavam dzimumam es to došu; es tev to esmu licis redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs uz turieni iet pāri.
5 Tā Mozus, Tā Kunga kalps, nomira Moaba zemē pēc Tā Kunga vārda.
6 Un viņš to apraka ielejā, Moaba zemē, Bet Peoram pretī, un neviens viņa kapu nezin līdz šai dienai.
7 Un Mozus bija simts un divdesmit gadus vecs, kad viņš nomira. Viņa acis nebija palikušas tumšas un viņa spēks nebija zudis.
8 Un Izraēla bērni apraudāja Mozu Moaba klajumos trīsdesmit dienas, tad tās gaudu un raudu dienas par Mozu beidzās.
9 Un Jozuūs, Nuna dēls, bija gudrības gara pilns, jo Mozus uz viņu bija uzlicis savas rokas, un Izraēla bērni viņam klausīja un darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
10 Un tāds pravietis iekš Izraēla vairs necēlās, kā Mozus, ko Tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā, -
11 Pēc visām tām zīmēm un tiem brīnumiem, ko darīt Tas Kungs viņu bija sūtījis uz Ēģiptes zemi pie Varaūs un pie visiem viņa kalpiem un pie visas viņa zemes,
12 Un pēc tās stiprās rokas un pēc visiem tiem lieliem un bijājamiem darbiem, ko Mozus darīja priekš visa Izraēla acīm.