Deuteronomy 33
1 Šī ir tā svētība, ar ko Mozus, tas Dieva vīrs, priekš savas miršanas Izraēla bērnus svētījis.
2 Un viņš sacīja: Tas Kungs ir nācis no Sinaī un tiem uzlēcis no Zeīra, viņš atspīdējis no Pārana kalniem un nācis no daudz tūkstošiem svētiem; no viņa labās rokas tiem bauslības uguns (izgājis).
3 Kā viņš tos ļaudis mīļo! Visi tavi svētie ir tavā rokā, tie nosēžas pie tavām kājām un ņem no taviem vārdiem.
4 Mozus mums ir pavēlējis to bauslību, Jēkaba draudzes mantību.
5 Viņš palika par ķēniņu Ješurunam (Izraēlim), kad ļaužu virsnieki sapulcējās līdz ar Izraēla ciltīm.
6 Rūbens lai dzīvo un lai nemirst, un viņa pulks lai ir skaitāms.
7 Un šo viņš sacīja par Jūdu: klausi, Kungs, Jūda balsi, un vedi to pie viņa ļaudīm. Ar savām rokām viņš par tiem karo, un tu esi viņam palīgs pret viņa ienaidniekiem.
8 Un par Levi viņš sacīja: tavs tumim un urim (tiesa un gaisma) lai paliek pie tava svētā vīra, ko tu esi kārdinājis Masā, ar ko tu strīdējies pie strīdus ūdeni;
9 Kas par savu tēvu un par savu māti sacīja: es viņu neredzu, un kas savus brāļus neatzina un savus dēlus nepazina, jo tie sargāja tavu vārdu un turēja tavu derību.
10 Tie Jēkabam mācīs tavas tiesas un Izraēlim tavu bauslību; tie liks kvēpināmās zāles priekš tavām nāsīm un dedzināmos upurus uz tavu altāri.
11 Svētī, Kungs, viņa spēku, un lai viņa roku darbs tev patīk; sasit gurnus tiem, kas pret to ceļas, un kas viņu ienīst, ka tie nevar celties.
12 Un par Benjaminu viņš sacīja: Tā Kunga mīļais dzīvos droši pie viņa, viņš to apsegs ikdienas, un tas mitīs starp viņa kamiešiem.
13 Un par Jāzepu viņš sacīja: viņa zeme lai ir Tā Kunga svētīta ar debess labumu, ar rasu un ar ūdeņiem, kas apakšā,
14 Ar vislabākiem saules augļiem, ar vislabākiem mēnešu augļiem,
15 Un ar to visdārgāko no vecu veciem kalniem, un ar to vislabāko no mūžīgiem pakalniem,
16 Un ar vislabākiem zemes un viņas pilnuma augļiem; un laipnība no tā, kas ērkšķu krūmā mita, lai nāk uz Jāzepa galvu un uz galvu savu brāļu izredzētam.
17 Viņa gods ir kā vēršu pirmdzimtam, un viņa ragi kā sūbra ragi; ar tiem viņš sabadīs visas tautas līdz zemes galiem; šie ir Evraīma lielie pulki un šie ir Manasus tūkstoši,
18 Un par Zebulonu viņš sacīja: priecājies, Zebulon, par savu gājumu, un Īzašar, par saviem dzīvokļiem.
19 Tie aicinās tos ļaudis kalnā, tur tie upurēs taisnības upurus, jo tie zīdīs jūras bagātību un smiltīs paslēptas mantas.
20 Un par Gadu viņš sacīja: svētīts lai ir, kas Gadu izplata, viņš guļ kā lauva un saplosa gan elkoni, gan galvas virsu.
21 Viņš izredzējās pirmaju tiesu, jo tur vadoņa daļa bija glabāta; viņš piestājās ļaužu virsniekiem un darīja Tā Kunga taisnību un viņa tiesas līdz ar Izraēli.
22 Un par Danu viņš sacīja: Dans ir jauns lauva, viņš izlēks no Bāzanas.
23 Un par Navtalu viņš sacīja: Navtalum ir žēlastības diezgan, un Tā Kunga svētības papilnam; pret vakariem un pret dienvidiem būs viņa daļa.
24 Un par Ašeru viņš sacīja: Ašers lai ir svētīts pār tiem dēliem, lai tas ir apžēlots savu brāļu vidū un kas savām kājām min eļļu.
25 Dzelzs un varš būs tavs stiprums, un visu mūžu lai tev ir miers.
26 Neviens nav kā Ješuruna Dievs, viņš brauc pa debesīm tev palīgā un savā godībā pa padebešiem.
27 Tas mūžīgais Dievs ir patvērums, un virs zemes valda mūžīgas rokas, un viņš aizdzen ienaidnieku tavā priekšā, un saka: izdeldi.
28 Izraēls tad dzīvos droši par sevi; Jēkaba acs skatās uz labības un vīna zemi, un viņa debess pilina rasu.
29 Svētīgs tu esi, Izraēl, - kas ir tāds kā tu, Tā Kunga atpestītā tauta? Viņš ir tava palīga bruņas un tavas godības zobens; un tavi ienaidnieki tev pielabināsies un tu staigāsi pa viņu augstumiem.