Deuteronomy 3
1 Tad mēs griezāmies un gājām uz augšu pa Bāzanas ceļu, un Ogs, Bāzanas ķēniņš, mums gāja pretī, pats ar visiem saviem ļaudīm, karot pie Edrejas.
2 Un Tas Kungs sacīja uz mani: nebīsties no viņa, jo es viņu un visus viņa ļaudis un viņa zemi esmu devis tavā rokā, un tev būs viņam darīt, tā tu esi darījis Zionam, Amoriešu ķēniņam, kas dzīvoja Ezbonā.
3 Un Tas Kungs, mūsu Dievs, deva mūsu rokā arī Ogu, Bāzanas ķēniņu, līdz ar visiem viņa ļaudīm, un mēs to sakāvām, kamēr viņam nekas neatlika.
4 Un mēs uzņēmām tanī laikā visas viņa pilsētas; nevienas pilsētas nebija, ko mēs viņam nebūtu atņēmuši; sešdesmit pilsētas, visu Argoba daļu, Oga valsti Bāzanā.
5 Visas tās pilsētas bija apstiprinātas ar augstiem mūriem, vārtiem un bultām; - bez tam vēl daudz miestus.
6 Un mēs tos izdeldējām, itin kā bijām darījuši Zionam, Ezbonas ķēniņam, izdeldēdami visas pilsētas, vīrus, sievas un bērniņus.
7 Bet visus lopus un to laupījumu tais pilsētās paņēmām sev.
8 Tā mēs tanī laikā paņēmām to zemi no to divu Amoriešu ķēniņu rokas, viņpus Jardānes, no Arnonas upes līdz Ermona kalnam,
9 (Sidonieši Ermonu sauc par Zirionu, bet Amorieši viņu sauc par Zeniru) -
10 Visas pilsētas klajumā un visu Ģileādu un visu Bāzanu līdz Zalkai un Edrejai, Oga valsts pilsētām Bāzanā.
11 (Jo Ogs, Bāzanas ķēniņš, vien bija atlicies no tiem atlikušiem milžiem; redzi, viņa gulta, dzelzs gulta, vai tā nav Ammona bērnu Rabatā? Deviņu olekšu viņas garums un četru olekšu viņas platums, pēc vīra elkoņa.)
12 Tad nu šo zemi tanī laikā ieņēmām no Aroēra, kas ir pie Arnonas upes. Un Ģileādas kalnu un viņas pilsētu vienu pusi es atdevu Rūbena un Gada bērniem.
13 Un kas atlikās no Ģileādas un visu Bāzanu, Oga valsti, es atdevu Manasus pusciltij, visu Argoba apgabalu; visu šo Bāzanu sauc par milžu zemi.
14 Jaīrs, Manasus dēls, dabūja visu Argoba apgabalu, līdz Ģesuriešu un Maākatiešu robežām, un viņš Bāzanu nosauca pēc sava vārda Avot Jaīru līdz šai dienai.
15 Un Maķiram es devu Ģileādu.
16 Bet Rūbena un Gada bērniem es no Ģileādas devu līdz Arnonas upei to upes ieleju un malu, un līdz Jabokas upei, Ammona bērnu robežai,
17 Un to klajumu un to Jardāni, kas ir par robežu no Ķineretes līdz klajuma ezeram, tai sāls jūrai, apakš Pizgas pakalniem pret rītiem.
18 Un tanī laikā es jums pavēlēju un sacīju: Tas Kungs, jūsu Dievs, jums šo zemi ir devis iemantot, - bet visi, kas ir stipri vīri, ejat apbruņoti savu brāļu, Izraēla bērnu, priekšā;
19 Tikai jūsu sievas un jūsu bērniņi un jūsu ganāmais pulks (jo es zinu, ka jums tas ganāmais pulks ir liels), lai paliek jūsu pilsētās, ko es jums esmu devis,
20 Tiekams Tas Kungs dos dusu jūsu brāļiem, itin kā jums, un tie arīdzan iemantos to zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos viņpus Jardānes; tad jums ikvienam būs griezties uz savu daļu, ko es jums esmu devis.
21 Es Jozuūm pavēlēju tanī laikā un sacīju: tavas acis ir redzējušas visu, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, šiem diviem ķēniņiem ir darījis; tā Tas Kungs darīs visām valstīm, uz kurieni tu iesi.
22 Nebīstaties no viņiem, jo Tas Kungs jūsu Dievs, priekš jums karos.
23 Un es lūdzu To Kungu tanī laikā un sacīju:
24 Kungs, Kungs, tu esi iesācis savam kalpam parādīt savu augstību un savu stipro roku, jo kur ir tāds stiprs Dievs debesīs un virs zemes, kas varētu darīt pēc taviem darbiem un pēc tava spēka.
25 Ļauj lūdzams man iet pāri un redzēt to labo zemi, kas ir viņpus Jardānes, tos jaukos kalnus un to Lībanu.
26 Bet Tas Kungs jūsu dēļ iekarsa par mani un mani nepaklausīja, un Tas Kungs uz mani sacīja: lai tev ir gan, nerunā vairs uz mani par šo lietu.
27 Kāp Pizgas kalna galā un pacel savas acis pret vakariem un pret ziemeļiem un pret dienvidiem un pret rītiem, un pārlūko to ar savām acīm, jo tev nebūs iet pār šo Jardāni.
28 Pavēli tad Jozuūm un stiprini viņu un iedrošini viņu, jo viņš ies pāri šo ļaužu priekšā un izdalīs viņiem to zemi, ko tu redzēsi.
29 Un mēs palikām tanī lejā pret Bet-Peoru.