1Dziedātāju vadonim, cītaras pavadībā. Dāvida dziesma, astotā toņu kārtā.
2Kungs, nesodi mani Savās dusmās un nepārmāci mani Savā bardzībā!
3Esi man žēlīgs, Kungs, jo es esmu noguris; dziedini mani, jo izbailes pārņēmušas visus manus locekļus!
4Arī mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, kavējies - cik ilgi vēl?
5Pievērs man Savu vaigu, izglāb manu dvēseli, palīdzi man pēc Savas lielās žēlastības!
6Jo nāvē Tevi vairs nepiemin! Kas gan pazemē Tevi slavēs?
7Esmu paguris savās nopūtās, nav miera manai sirdij. Ar asarām naktī es slacinu savu gultu, mana guļasvieta pludo asarās.
8Mana acs ir noģindusi aiz skumības, un tās skata jaukums zūd manu baiļu asaru dēļ daudzo ienaidnieku priekšā.
9Atkāpieties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs uzklausa manu raudāšanu!
10Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu saukšanu Viņš ir dzirdējis.
11Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu griezīsies piepeši atpakaļ.