1Dziedātāju vadonim pēc meldijas "Nepazudini!". Dāvida "miktam", kad Sauls lika apsargāt Dāvida namu, lai viņu nokautu.
2Izglāb mani, mans Dievs, no maniem ienaidniekiem! Pasargi mani no maniem pretiniekiem!
3Izglāb mani no ļaundariem un palīdzi man pret asinskārīgiem cilvēkiem!
4Jo, redzi, viņi uzglūn manai dzīvībai; varas vīri sapulcējas pret mani, lai gan es neesmu noziedzies, nedz grēkojis, ak, Kungs!
5Pret mani nevainīgu viņi steigšus pulcējas kopā un sakārtojas. Uzmosties, steidzies man palīgā un skaties!
6Tu, Kungs Dievs Cebaot, Israēla Dievs, uzmosties, lai piemeklētu un sodītu visas tautas! Neapžēlojies ne par vienu no šiem viltīgajiem uzticības lauzējiem! (Sela.)
7Ik vakaru viņi atnāk, kauc kā suņi un apskraida pilsētu.
8Redzi, putās ir viņu mutes, zobeni ir uz viņu lūpām, jo viņi saka: kas gan to dzird?
9Bet Tu, Kungs, smejies par viņiem, Tu vīpsnā par visām tām tautām.
10Mans stiprums, uz Tevi es gaidu, jo Dievs ir mana stiprā pils.
11Mans Dievs man bagātīgi parāda Savu žēlastību; Dievs man liek ar prieku uzlūkot manus ienaidniekus.
12Nenokauj tos, lai mana tauta tos neaizmirst! Izklīdini tos ar Savu spēku un nogāz tos, Kungs, mūsu vairogs, gar zemi!
13Viņu grēcīgās mutes, viņu lūpu ļauno vārdu dēļ lai viņi sapinas paši savā lepnībā aiz lāstiem un meliem, ko viņi runā.
14Izdeldē viņus dusmās, izdeldē viņus, ka viņu vairs nav! Liec viņiem atzīt, ka Dievs valda Jēkabā līdz pašam pasaules galam! (Sela.)
15Ik vakaru viņi atnāk, kauc kā suņi un apskraida pilsētu.
16Viņi klīst apkārt pēc ēsmas un kurn, kad nav paēduši.
17Bet es dziedāšu par Tavu stiprumu un gavilēdams ik rītu sludināšu Tavu žēlastību, jo Tu esi bijis man par patvērumu un paspārni bēdu dienā.
18Es dziedāšu par Tevi, mans stiprums, jo Tu, Dievs, esi mans patvērums, mans žēlīgais Dievs.