1Gādā man taisnību, mans Dievs, un izved galā manu prāvu pret nesvētiem ļaudīm! No viltus ļaudīm un ļauna darītājiem izglāb mani, Kungs!
2Tu taču esi mans stiprais Dievs, kas sargā. Kāpēc Tu novērsies no manis? Kāpēc mans gājiens lai norit skumjās un ienaidnieka spaidos?
3Sūti Savu gaismu un Savu patiesību, ka tās mani vada, ka tās mani aizved Tavā svētajā kalnā, Tavos mājokļos.
4Ak, kaut es tur nokļūtu pie Dieva altāra, pie Dieva, kas man piešķir prieka pilnu sajūsmu! Tad es gavilētu un ar cītarām Tev pateiktos, Tev, Dievs, ak, mans Dievs!
5Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!