1Tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, hellēnistu starpā radās kurnēšana pret ebrejiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas.
2Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: "Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu.
3Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt;
4bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu."
5Šie vārdi patika visai draudzei, un viņi izredzēja Stefanu, vīru, ticības un Svētā Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu, Parmenu un Nikolaju, Antiohijas prosēlitu,
6un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas.
7Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga, un liels pulks priesteru kļuva ticīgi.
8Bet Stefans, pilns ticības un spēka, darīja brīnumus un lielas zīmes tautā.
9Tad piecēlās daži no tā sauktās libertīnu un kirēniešu un aleksandriešu skolas un daži no Kilikijas un Āzijas un iesāka vārdu cīņu ar Stefanu,
10bet tie nespēja pretoties gudrībai un garam, ar kādu viņš runāja.
11Tad viņi sakūdīja vīrus, lai saka: "Mēs esam dzirdējuši, ka viņš zaimo Mozu un Dievu."
12Tie saskubināja ļaudis, vecajus un rakstu mācītājus un, viņam uzbrukuši, satvēra to un veda sinedrija priekšā.
13Viņi atveda viltus lieciniekus, kas sacīja: "Šis cilvēks nemitas runāt pret svēto vietu un bauslību;
14jo mēs esam dzirdējuši viņu sakām: šis nacarietis Jēzus nopostīs šo vietu un pārgrozīs paražas, ko mums Mozus devis."
15Un visi, kas sēdēja sinedrijā, skatījās uz viņu un redzēja viņa vaigu līdzināmies eņģeļa vaigam.