Zechariah 5
1 Tad es atkal pacēlu acis, skatījos, un redzi – lidojošs rakstu rullis!
2 Viņš man jautāja: ko tu redzi? – Un es atbildēju: es redzu lidojošu rakstu rulli, kas ir divdesmit elkoņus garš un desmit elkoņus plats.
3 Un viņš man teica: tas ir lāsts, kas nāk pār visu zemi, jo pēc tā turpmāk iznīdēs ikvienu, kas zog, un pēc tā turpmāk iznīdēs ikvienu, kas melīgi zvēr.
4 To es esmu uzsūtījis, saka Pulku Kungs, lai tas iet uz zagļa namu un uz tā namu, kas melīgi zvērējis manā vārdā, lai tas piemīt to namos, lai piebeidz koku un akmeni!
5 Tad eņģelis, kas ar mani bija runājis, iznāca priekšā un sacīja: pacel acis un paraugies, kas tur nāk! –
6 Un es teicu: kas tas tāds? – Un viņš teica: tas ir lielais labības mērs, kas tur nāk! Un vēl viņš sacīja: tik daudz tiem vainas visā zemē!
7 Un, redzi, mēram pacēlās svina vāks, un tur iekšā sēdēja sieva!
8 Un viņš teica: tā ir ļaundarība! – tad viņš to iegrūda atpakaļ mērā un atkal uzlika mēram svina vāku.
9 Tad es pacēlu acis, un redzi – iznāca divas sievas, un vējš bija tām spārnos – viņām bija tādi spārni kā stārķiem! – viņas pacēla labības mēru starp debesīm un zemi!
10 Tad es teicu eņģelim, kas bija ar mani runājis: kurp viņas nes labības mēru? –
11 Un viņš man teica: tam ceļ namu Šināras zemē, un, kad tas būs gatavs, viņas to noliks uz tā pamata!