Zechariah 13
1 Todien Dāvida namam un Jeruzālemes iemītniekiem atvērsies avots – lai šķīstītos no grēkiem un aptraipījuma.
2 “Todien būs tā,” saka Pulku Kungs, “es iznīdēšu šajā zemē elku dievu vārdus, ka tos vairs nepieminēs, un arī to praviešus ne, un es aizvākšu no šīs zemes nešķīstības garu!
3 Ja tad vēl kāds pravietos, tad lai viņa tēvs un māte saka: tev nepalikt dzīvam, jo Kunga vārdā tu runā melus! – ja tas pravieto, lai to nodur paša tēvs un māte, kas to dzemdējuši!
4 Todien pravieši paliks kaunā ar saviem redzējumiem – kas pravieto, tas vairs nevilks mugurā spalvainas drānas, lai krāptos!
5 Tad taisnosies: es neesmu pravietis! Es, vīrs, kas strādā zemi, jau kopš jaunības es te vienam cilvēkam piederu!
6 Un, ja kāds tam teiks: kas tās tev par rētām uz muguras? – tas sacīs: tās rētas es dabūju mājās no saviem draugiem!
7 Zoben, mosties pret manu ganu, pret to vīru, kas man ir tuvs! – saka Pulku Kungs. Sit ganu, lai izklīst avis! Es vērsīšu savu roku arī pret sīkajiem blēžiem!
8 Visā zemē, saka Kungs, divas trešdaļas iznīdēs, izkaus, tik viena trešdaļa paliks pāri!
9 Šo trešdaļu es caur uguni vedīšu, šķīstīšu, kā sudrabu šķīsta, pārbaudīšu viņus, kā zeltu pārbauda, – tad tie piesauks manu vārdu – un es tiem atbildēšu, es teikšu: jūs esat mana tauta, – un tie teiks: Kungs ir mūsu Dievs!”