Psalms 42
1 Korvedim. Koraha dēlu psalms.
2 Kā briedis alkst pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele alkst tevis, Dievs!
3 Slāpst man dvēsele pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva! Kad nākšu un redzēšu Dievu vaigā?
4 Manas asaras ir mana maize dienu un nakti! Tie saka man visu dienu: kur ir tavs Dievs? –
5 To es atceros un nopūšos smagi – kā gāju reiz pūlī, tos vezdams uz Dieva namu! Līksmi tie klaigāja un paldies sauca svinību drūzmā!
6 Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī? Gaidi uz Dievu, es atkal slavēšu viņu, manu glābiņu un manu Dievu!
7 Mana dvēsele nomākta manī, tāpēc saucu tevi no Jardānas zemes un Hermona kalna, no Sīkākalna.
8 Dzelme sauc dzelmei tavu slūžu dārdos, visas tavas brāzmas un bangas gāžas pār mani!
9 Dienā Kungs dāvā savu žēlastību, bet naktī mana dziesma ir mana lūgšana dzīvības Dievam.
10 Es sacīšu Dievam: mana klints! Kāpēc tu aizmirsi mani? Kāpēc es staigāju sērās, naidnieka vajāts?
11 Man kož kaulos, ka naidnieki mani nievā, – tie saka man augu dienu: kur ir tavs Dievs? –
12 Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī? Gaidi uz Dievu, es atkal slavēšu viņu, savu glābiņu un savu Dievu!