1Dēls, ja tu pieņemsi manus vārdus un manas pavēles turēsi vērtē,
2ja pievērsīsi gudrībai savu ausi, ja sapratnei atvērsi sirdi,
3ak, ja pēc atskārsmes sauksi, ja pilnā balsī pēc sapratnes kliegsi,
4ja meklēsi to kā sudrabu, lūkosi pēc tās kā apslēptas mantas,
5tad tu zināsi, kā bijāt Kungu, kā Dievu pazīt, tu iemācīsies,
6jo Kungs ir tas, kas gudrību dod, no viņa mutes – zināšana un sapratne!
7Taisnajiem viņš padomu glabā – vairogu visiem, kas dzīvo krietni,
8viņš uzrauga taisnības takas, viņš saviem uzticīgajiem sargā ceļu!
9Tad tu sapratīsi taisnību un tiesu, un patiesību – takas, kas ved uz labu,
10jo ienāks gudrība tavā sirdī un zināšana darīs tev prieku,
11izmanība tevi sargās, un sapratne tevi uzraudzīs,
12glābs tevi no ļaundaru ceļa, no tiem, kas nešķīsti runā,
13kas pamet taisnības takas, lai staigātu tumsības ceļos,
14kas priecīgi darīt ļaunu un līksmo par ļaunu nešķīstību,
15kas tekā pa līkām takām un staigā greizus ceļus!
16Tās tevi glābs no svešinieces, no cita sievas, kam gludena runa,
17kas pametusi jaunības vīru, kas sava Dieva derību aizmirsusi!
18Viņas slieksnis ved lejup nāvē, pie ēnām ved viņas takas,
19kas iet pie viņas, vairs nepārnāk, neatrod vairs dzīvības taku!
20Tad nu staigā labu ļaužu ceļus un turies uz taisno takām,
21jo sirdsšķīstie apdzīvos zemi un krietnie paliks tur,
22bet ļaundarus izdeldēs no zemes un viltvāržus izsakņos no tās!