Micah 2
1 Vai! tiem, kas iecerējuši nekrietnību, kas savās guļvietās izprāto ļaunu, ar rīta gaismu viņi to paveic, jo viņi to spēj!
2 Viņi iekāro laukus un sagrābj tos, tāpat namus un atņem tos! Viņi padzen cilvēku no sava nama, vīru no sava mantojuma.
3 Tādēļ tā saka Kungs: “Redzi, ļaunu es esmu iecerējis pret šo dzimtu, no tā jūs nepasargāsiet savus skaustus, augstprātībā vairs nestaigāsiet, jo šis ir ļauns laiks!”
4 Todien jūs izzobos ar parunu, jums uzdziedās raudu dziesmu: “Mēs postīt izpostīti, manas tautas īpašums izdāļāts! – Ak, kādēļ viņš man to atņem, atkritējiem viņš izdāļā mūsu tīrumus?!”
5 Tādēļ Kunga sapulcē tev nebūs neviena, kas sadala zemi pēc lozes.
6 “Jel nesludiniet!” – tā viņi sludina. Lai viņiem nesludina un kauns netiek novērsts!
7 Jēkaba nams, tā tiek runāts: “Vai tik vājš ir Kunga Gars, ka šie būtu viņa darbi?” Vai mani vārdi nedara labu tiem, kas iet taisnus ceļus?
8 Nupat vēl bija mani ļaudis – nu kļuvuši par naidniekiem! Pretimnācējam laupāt apmetni un svārkus, mierīgiem ceļiniekiem klājas, kā nākot no kara!
9 Manas tautas sievas jūs patriecat no viņu jaukajiem namiem! Viņu bērniem jūs atņemat uz mūžiem manu svētību!
10 Celieties un ejiet! – Šī nav vieta atpūtai, un, tādēļ ka nešķīsta, tā tiks sagrauta un necelsies!
11 Ja nāktu vīrs, viltus garā runādams melus: “Es tev sludināšu par vīnu un stipru dziru…” – tas būtu īstais sludinātājs šai tautai!
12 Es lasīt uzlasīšu jūs visus, Jēkab, pulcēt sapulcēšu Israēla atlikumu, savākšu vienkop kā avis aplokā – kā ganāmpulks ganībās drūzmēsies ļaudis.
13 Ceļa lauzējs kāpj augšā viņiem pa priekšu, tie izlaužas cauri vārtiem un iziet pa tiem, viņu ķēniņš dodas pa priekšu, un Kungs viņus vada!