1Redzēdams ļaužu pūli, Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās, un viņa mācekļi sapulcējās ap viņu.
2Un viņš sāka tos mācīt, sacīdams:
3“Laimīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība.
4Laimīgi apbēdinātie, jo viņus mierinās.
5Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi.
6Laimīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo Dievs viņiem papilnam to dos.
7Laimīgi žēlsirdīgie, jo Dievs būs viņiem žēlsirdīgs.
8Laimīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs.
9Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem.
10Laimīgi taisnības dēļ vajātie, jo viņiem pieder Debesu valstība.
11Laimīgi jūs esat, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un runās visu ļaunu par jums.
12Priecājieties un gavilējiet – jūsu alga ir liela debesīs. Tāpat tie vajāja arī praviešus, kas bija pirms jums.
13Jūs esat zemes sāls, bet, ja sāls kļūst nederīga, ar ko lai to padara sāļu? Tā neder vairs nekam kā vien ārā izmešanai, lai cilvēki to samītu.
14Jūs esat pasaules gaisma: pilsēta, kas atrodas kalnā, nevar būt apslēpta.
15Gaismekli iededzis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; un tas spīd visiem, kas ir namā.
16Tāpat lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
17Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest bauslību vai praviešus, es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.
18Jo patiesi es jums saku: iekams debesis un zeme zudīs, pat vismazākais burts vai rakstu zīme no bauslības nezudīs, līdz tas viss notiks.
19Kas atmetīs kaut vienu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā mācīs cilvēkus, tas tiks saukts par vismazāko Debesu valstībā, bet, kas tos pildīs un mācīs, tas tiks saukts par varenu Debesu valstībā.
20Jo es jums saku: ja jūsu taisnība nav pārāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs neieiesiet Debesu valstībā.
21Jūs esat dzirdējuši, ka tēvutēviem ir sacīts: nenogalini, un, kas nogalina, tas nododams tiesai.
22Bet es jums saku: ikviens, kas uz savu brāli dusmojas, nododams tiesai; ikviens, kas uz savu brāli saka: nejēga, – nododams sinedrijam, bet, kas uz savu brāli saka: stulbais bezdievi, – tas nododams elles ugunīs.
23Tādēļ, kad tu atnes savu upurdāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi,
24tad atstāj savu upurdāvanu altāra priekšā, ej un izlīgsti vispirms ar savu brāli un tad pienes savu upurdāvanu.
25Nevilcinies izlīgt ar savu pretinieku, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka tavs pretinieks tevi nenodod tiesnesim un tiesnesis tiesas izpildītājam un ka tas tevi neiemet cietumā.
26Patiesi es tev saku: tu no turienes neiziesi, pirms nenomaksāsi pēdējo kvadrantu.
27Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: nepārkāp laulību.
28Bet es jums saku: ikviens, kas uzlūko sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī.
29Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met projām, jo labāk tev ir zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē.
30Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met projām, jo labāk tev zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa nonāk ellē.
31Tāpat ir sacīts: kas atlaiž savu sievu, lai dod viņai šķiršanās rakstu.
32Bet es jums saku: ikviens, kas atlaiž savu sievu, izņemot viņas netiklības dēļ, spiež viņu pārkāpt laulību; un, kas šķirtu prec, tas pārkāpj laulību.
33Jūs vēl esat dzirdējuši, ka tēvutēviem sacīts: nelauz zvērestu, un pildi, ko Kungam esi zvērējis.
34Bet es jums saku: jums vispār nebūs zvērēt – nedz pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis,
35nedz pie zemes, jo tā ir viņa kājsols, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā Ķēniņa pilsēta.
36Nezvēri arī pie savas galvas, jo tu nevari pat vienu matu padarīt baltu vai melnu.
37Lai jūsu vārdi ir: jā, jā! un: nē, nē! – kas pāri pār to, tas ir no ļaunā.
38Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.
39Bet es jums saku: nestājieties pretim ļaunumam; ja kāds tev sit pa labo vaigu, tam pagriez arī otru.
40Kas grib ar tevi tiesāties un ņemt tavu kreklu, tam atdod arī virsdrēbes.
41Ja kāds tevi spiež iet vienu jūdzi, paej ar to divas.
42Dod tam, kas tevi lūdz, un nenovērsies no tā, kas no tevis grib aizņemties.
43Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku.
44Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā,
45ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem.
46Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai arī muitnieki nedara tāpat?
47Ja jūs sveicināt vienīgi savus brāļus, ko gan īpašu jūs darāt? Vai arī pagāni nedara tāpat?
48Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.