1Jēzus izgāja no tempļa un devās projām. Tad mācekļi gāja pie viņa, lai norādītu uz tempļa būvēm.
2Bet viņš sacīja: “Vai jūs visu šo redzat? Patiesi es jums saku: te akmens uz akmens netiks atstāts, kas netiktu nopostīts.”
3Kad viņš sēdēja Olīvkalnā, mācekļi gāja pie viņa atsevišķi un jautāja: “Saki mums, kad tas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas un laika piepildījuma zīme?”
4Jēzus tiem atbildēja: “Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ,
5jo daudzi nāks manā vārdā un sacīs: es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus.
6Jūs dzirdēsiet karu troksni un vēstis par kariem, bet pielūkojiet, ka jūs neuztrauktos: jo tam tā jānotiek, bet tas vēl nav gals.
7Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, būs bads un dažviet zemestrīces;
8bet tas viss būs tikai dzemdību sāpju sākums.
9Tad tie jūs nodos, lai mocītu un nonāvētu, un jūs būsiet visās tautās ienīsti mana vārda dēļ.
10Tad daudzi kritīs apgrēcībā un viens otru nodos un viens otru nīdīs.
11Un daudzi viltus pravieši celsies un daudzus pievils,
12un, tādēļ ka ļaundarība vairosies, mīlestība daudzos atdzisīs.
13Bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts.
14Un šis Valstības evaņģēlijs tiks pasludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.
15Bet, kad jūs redzēsiet svētā vietā izpostīšanas negantību, kā caur pravieti Daniēlu ir pasludināts – kas to lasa, lai saprot, –
16tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos.
17Kas ir uz jumta, lai nekāpj lejā paņemt kaut ko no sava nama.
18Un, kas ir uz lauka, lai negriežas atpakaļ paņemt savas drēbes.
19Bet vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās!
20Un lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemā vai sabatā.
21Tādas bēdas nav bijušas kopš pasaules iesākuma līdz pat šim laikam un nekad arī nebūs.
22Ja šīs dienas netiktu saīsinātas, neviens dzīvais neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.
23Ja kāds jums tad sacīs: redzi, te ir Kristus, redzi, tur – neticiet!
24Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši un rādīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos.
25Redzi, es jums to esmu pateicis jau iepriekš.
26Ja tie jums sacīs: redzi, viņš ir tuksnesī, – tad neejiet ārā; redzi, viņš ir kambaros, – tad neticiet.
27Jo, kā zibens nozibsnī austrumos un atplaiksnī līdz pat rietumiem, tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
28Jo, kur maita, tur salido ērgļi.
29Bet tūlīt pēc šīm bēdu dienām saule aptumšosies un mēness nedos sava spožuma, zvaigznes kritīs no debesīm, un debesu spēki tiks satricināti.
30Tad Cilvēka Dēla zīme atspīdēs debesīs, un visas tautas virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam uz debess padebešiem ar lielu varenību un godību.
31Viņš izsūtīs savus eņģeļus ar varenu bazūnes skaņu, un tie sapulcinās vienkopus viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debesu gala līdz otram.
32Mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu.
33Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet, ziniet: viņš ir tuvu pie durvīm.
34Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks.
35Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
36Bet to dienu vai stundu neviens nezina – nedz eņģeļi debesīs, nedz Dēls, vienīgi Tēvs.
37Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā;
38jo, kā bija tajās dienās pirms plūdiem – tie rija un plītēja, precējās un tika precēti, līdz Noa iegāja šķirstā,
39un tie nenāca pie saprašanas, līdz sākās plūdi un aizrāva visus – tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā.
40Tad divi būs uz lauka – vienu paņems, otru pametīs;
41divas mals maltuvē – vienu paņems, otru pametīs.
42Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks.
43Bet to saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā sardzes stundā zaglis nāks, viņš paliktu nomodā un neļautu tam ielauzties savā namā.
44Tādēļ esiet arī jūs gatavībā, jo Cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kad jūs negaidāt.
45Kurš tad ir tas uzticamais un saprātīgais kalps, ko kungs iecels pār saviem kalpotājiem izdalīt tiem barību laikus?
46Laimīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām.
47Patiesi es jums saku: viņš to iecels pārvaldīt visu savu īpašumu.
48Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, –
49un sāks sist savus līdzbiedrus, un ēdīs un dzers ar plītniekiem,
50tad šī kalpa kungs nāks tajā dienā, kad tas negaidīs, un tajā stundā, kad nezinās,
51un pāršķels viņu pušu un liks viņa daļu ar liekuļiem. Tur būs vaimanas un zobu griešana.