1“Redzi, es sūtīšu vēstnesi, tas sataisīs ceļu manā priekšā. Un pēkšņi nāks uz savu namu Kungs, kuru jūs meklējat, un derības vēstnesis, kuru jūs kārojat. Redzi, viņš nāk!” saka Pulku Kungs.
2Kurš var paciest viņa nākšanas dienu, kurš var nostāvēt, viņu ieraudzījis, jo viņš ir kā uguns, kas tīra no sārņiem, viņš ir kā sārms, ko lieto velētājas!
3Viņš sēdīsies atsārņot un šķīstīt sudrabu, viņš šķīstīs Levī dēlus un noņems tiem piemaisījumus kā zeltam vai sudrabam, un tie taisnībā pienesīs Kungam labības dāvanu!
4Un Kungam būs tīkama Jūdas un Jeruzālemes labības dāvana kā senās dienās, kā aizgājušos gados!
5“Es tuvošos jums, lai spriestu tiesu, es steigšu būt liecinieks pret burvjiem, pret laulības pārkāpējiem, pret tiem, kas melīgi zvērē, pret tiem, kas apspiež, kas algādzim aiztur algu, kas apspiež atraitni un bāreni, kas svešiniekam nedod ceļa un kas nebīstas manis!” saka Pulku Kungs.
6“Jo es esmu Kungs, es nemainīgs, un jūs, Jēkaba dēli, vēl neesat pagalam!
7Kopš tēvu dienām jūs novēršaties no maniem likumiem un neturat tos, atgriezieties pie manis, un es atgriezīšos pie jums, saka Pulku Kungs.
8Vai cilvēks var aplaupīt Dievu?! Bet jūs aplaupāt mani, jūs sakāt: kā tad mēs tevi aplaupījuši? – Ar desmito tiesu un ziedojumiem!
9Ar lāstu jūs esat nolādēti, bet mani jūs aplaupāt – visa tauta!
10Nesiet visas desmitās tiesas uz dārgumu krātuvi, un lai manā namā ir ēdiens, tad pārbaudiet mani, saka Pulku Kungs, vai tad es jums neatvērtu debesu logus, vai nelietu pār jums svētību, līdz būtu gana!?
11Tad es atstādinātu no jums rijēju, viņš vairs jums nepostītu zemes augļus, vīns jums vairs nebūtu jāizgāž laukā, saka Pulku Kungs.
12Visas tautas jūs teiktu svētīgus esam, jo jūs būtu tīkama zeme, saka Pulku Kungs.
13Brangi gan bija jūsu vārdi pret mani, saka Kungs, bet jūs sakāt: ko mēs pret tevi teikuši?!
14Jūs teicāt: kalpot Dievam ir tīrais nieks! Kāds labums turēt, ko viņš ir teicis, un staigāt kā sērotājiem Pulku Kunga priekšā?
15Tad nu mēs sakām laimīgus tos, kas neprotas kauna, zeļ tie, kas dara ļaunu, viņi pārbauda Dievu, bet izglābjas!”
16Bet nu tie, kas bīstas Kunga, saka viens otram: “Ieklausās Kungs un sadzird, viņam priekšā ir rakstīta piemiņas grāmata tiem, kas bīstas Kunga un domā par viņa vārdu!”
17“Tie būs mani,” saka Pulku Kungs, “tajā dienā, ko es noteikšu, viņi būs mans īpašums! Es viņus žēlošu, kā cilvēks žēlo savu dēlu, kas viņam kalpo.
18Jūs atgriezīsieties un redzēsiet, kāda atšķirība starp taisno un ļaundari, starp to, kas kalpo Dievam, un to, kas nav viņa kalps!
19Jo, redzi, nāk diena, kas kvēlo kā krāsns, tad visi nekauņas un visi ļaundari klups! Šī nākamā diena tos aizdedzinās, saka Pulku Kungs, tā ka neatstās tiem ne sakni, ne zaru.
20Un jums, kas bīstaties mana vārda, uzlēks taisnības saule un dziedinās ar saviem spārniem! Jūs iesiet un spriņģosiet kā baroti teļi!
21Jūs samīsiet ļaundarus, viņi būs pīšļi zem jūsu kāju pēdām tajā dienā, ko es noteikšu, saka Pulku Kungs.
22Atcerieties mana kalpa Mozus bauslību, ko es viņam pavēlēju Horebā, – likumus un tiesas visam Israēlam!
23Redzi, es jums sūtu pravieti Eliju, pirms nāk Kunga diena, liela un bijājama!
24Viņš vērsīs tēvu sirdis pie dēliem un dēlu sirdis pie tēviem – lai es nenāku un nesitu zemi ar nīcības lāstu!”