Job 35
1 Un Ēlīhu runāja vēl, sacīdams:
2 “Vai tu domā, ka tev taisnība, kad saki: par Dievu es taisnāks? –
3 Tu prasi: kāds labums man, ko es gūtu, ja negrēkotu? –
4 Atspēkošu es tevi vārdiem un ar tevi kopā tavus draugus:
5 paskaties debesīs un raugi, uzlūko padebešus augstu pār tevi!
6 Kaut tu grēkotu, kas viņam par to? Ja pilns tu nedarbu, kas viņam no tā?
7 Ja tu taisns, ko viņam tas dod, vai viņš ko ņem no tavas rokas?
8 Tādiem kā tu tavs negantums, tavs taisnums tik cilvēku dēliem ko vērts.
9 Tie kliedz, ka varmāku daudz, tie brēc zem spēkoņu rokas,
10 neprasa: kur ir Dievs, mans Radītājs, kas dāvā dziesmas naktī,
11 liek mums mācīties no zemes zvēriem, no debesu putniem gudrību aizgūt? –
12 Tad tie kliedz, bet viņš neatbild, jo ļaundari pārlieku lepni,
13 bet Dievs neklausās niecībā, Visuvarenais tos pat nemana!
14 Tu sūdzies, ka redzēt viņu nedabū? Viņam pieder tiesa – tad gaidi viņu!
15 Kad nu viņš aiztaupa savas dusmas, kad viņš ne dikti blēņdari tirda –
16 Ījabs dēļ niekiem vārsta muti, bez sajēgas vairo vārdus!”