1Mosties, mosties, apvelc savu spēku, Ciāna! Velc savas krāšņās drānas, Jeruzāleme, svētā pilsēta! – Tev vairs nenāks virsū neapgraizītie un nešķīstie!
2Nopurini pīšļus, celies, gūstekne, Jeruzāleme! Atbrīvo no saitēm sev kaklu, gūstekne, Ciānas meita!
3Jo tā saka Kungs: “Par velti jūs esat pārdoti, un bez naudas jūs izpirks!”
4Tā saka Kungs Dievs: “Vispirms mana tauta devās uz Ēģipti, lai apmestos tur, bet Asīrija to apspieda par neko!
5Un tagad: kas man tur ir?” saka Kungs. “Mana tauta par velti paņemta, viņu valdnieki kauc, saka Kungs, un mūžam un visos laikos mans vārds tur tiek nievāts!
6Tādēļ manai tautai jāpazīst mans vārds, lai tajā dienā zinātu, ka es esmu tas, kas runā, – redzi, es!”
7Cik tīkami sadzirdēt kalnos labas vēsts nesēja soļus – tas sludina mieru, tas vēstī labu, tas sludina glābšanu, tas saka Ciānai: tavs Dievs valdīs!
8Tavu sargu balsis jau skan, tie visi gavilē – paši savām acīm tie redz, ka Kungs atgriežas Ciānā!
9Lai jums izlaužas gaviles, Jeruzālemes drupas, jo Kungs savu tautu mierinājis, izpircis Jeruzālemi!
10Kungs atsedzis savu svēto elkoni visu tautu acu priekšā – tad visas zemes malas redzēs mūsu Dieva pestīšanu!
11Prom, prom – aizejiet no turienes, nepieskarieties nešķīstam, aizejiet no turienes, šķīstieties, kas nesat Kunga traukus!
12Bet neaizejiet steigšus, nebēdziet pa galvu, pa kaklu – jums pa priekšu ies Kungs un jums nopakaļ – Israēla Dievs!
13Redzi, manam kalpam veiksies, viņš tiks paaugstināts, augstumos vareni paaugstināts!
14Daudzi no tevis satrūkās – nemaz ne pēc cilvēka skata, un stāvs ne kā cilvēku dēliem!
15Bet tagad viņš izbiedēs daudzas tautas, ķēniņiem viņa priekšā mute būs ciet, tie redzēs to, kas tiem nav stāstīts, un sapratīs, ko nav dzirdējuši!